Deputātiem tomēr nav skaidrs, kurām pilsētām piešķirt lielās pilsētas statusu

Izskatot administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu, politiķi secinājuši, ka nav konkrētu kritēriju, kā noteikt, kādas pilsētas var kvalificēties lielās pilsētas vai republikas pilsētas statusa saņemšanai.

Saeima vakar negaidīti pieņēma lēmumu republikas pilsētas pārdēvēt par lielajām pilsētām, vienlaikus neprecizējot turpmāko priekšlikumu tekstu, tāpēc pārējie priekšlikumi joprojām saglabā terminu "republikas pilsētas".

Deputāti jau vakar, skatot priekšlikumus par republikas pilsētas jeb lielās pilsētas statusa noteikšanu vairāk nekā piecām pašvaldībām, uzsvēra, ka neesot skaidrs, pēc kādiem kritērijiem līdz šim likumprojektā noteikts republikas pilsētu saraksts.

Vakar deputāti nepiekrita republikas pilsētu sarakstu, kurā ir Rīga, Jūrmala, Rēzekne, Daugavpils un Liepāja, papildināt arī ar Jelgavu un Ventspili, kurām līdz šim šāds statuss ir bijis.

Parlamentārieši akcentēja, ka neesot skaidrs, kāpēc Rēzekne, kas ir mazāka par Jelgavu, ir republikas jeb lielo pilsētu sarakstā, savukārt Jelgavas tajā nav.

Opozīcijas deputāti pieļāva, ka lielo pilsētu jeb republikas pilsētu statuss varētu būt bijis politiski sarunāts, savukārt statusa nepiešķiršana Ventspilij un Jelgavai varētu būt saistīta ar vēlmi traucēt pašvaldībām, kuras vada Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

ZZS Saeimas frakcija piedāvāja likumā noteikt konkrētus kritērijus, kas būtu jāizpilda, lai pašvaldība varētu iegūt lielās jeb republikas pilsētas statusu.

Piedāvājums paredzēja, ka republikas pilsētas noteiktu Saeima, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, kā arī administratīvās teritorijas iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultātus. Tāpat, izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, būtu jābūt ievērotiem vairākiem noteikumiem: pilsētai būtu jābūt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktam nacionālās nozīmes attīstības centram, pilsētā būtu jābūt attīstītai komercdarbībai, transporta un komunālajai saimniecībai, kā arī sociālajai infrastruktūrai, pilsētā būtu jābūt nozīmīgam kultūras iestāžu kompleksam, kā arī ne mazāk kā 25 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Saeimas deputātu vairākums šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Deputāts Didzis Šmits pauda, ka ir dīvaini aizstāvēt kritēriju nepieciešamību.

Kā ziņots, ATR likumprojekts cita starpā paredz līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 40 pašvaldības. Likumprojektu Saeima skata otro dienu.