NEPLP: PBK programmā jānodrošina Latvijas ziņas

© Dmitrijs Suļžics/F64

Televīzijas kanāla "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) viedotājiem un tā īpašniekiem SIA "Baltijas mediju alianse" (BMA) ir jānodrošina programmai izsniegtajā apraides atļaujā noteiktais Latvijas ziņu apjoms, uzsver Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), reaģējot uz izskanējušo informāciju par gaidāmo PBK ziņu dienesta slēgšanu un vietējā satura radīšanas pārtraukšanu.

NEPLP uzsver, ka PBK izsniegtajā apraides atļaujā ir norādīts minimālais ziņu pārraižu daudzums, kas jānodrošina vismaz 5% apjomā no kopējā raidlaika jeb vairāk nekā astoņas stundas nedēļā.

"Ir svarīgi, lai PBK skatītājiem tiek nodrošināts apraides atļaujā paredzētais Latvijā radītu ziņu apjoms, pretējā gadījumā NEPLP vajadzēs rīkoties likumā paredzētajā kārtībā," skaidro NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidro, ka programmas, kas neievēro darbības pamatnosacījumos rakstīto, var tikt sodītas un atsevišķos gadījumos arī slēgtas.

NEPLP arī atgādina, ka ir uzsākta PBK patiesā labuma guvēju pārbaudes procedūra, kas joprojām turpinās. Savukārt Valsts drošības dienests pērn sāka kriminālprocesu par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Kā ziņots, BMA no 20.marta nolēmusi pārtraukt vietējā satura ražošanu, tādējādi pārtraucot vairāku raidījumu veidošanu PBK.

Uzņēmums aģentūru LETA informēja, ka "līdz ar nesamērīgo ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošo institūciju puses pret mediju grupas uzņēmumiem," tai skaitā, trešo lielāko komerctelevīzijas kanālu Latvijā - PBK, mediju grupas vadība, no 20.marta, ir spiesta pārtraukt vietējā satura ražošanu, ieskaitot ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks". Tāpat ēterā vairs nebūs pieejami arī citi Latvijā veidotie autorraidījumi, kā "Aiz kadra" un "Piecas kapeikas", kā arī "Igaunijas Ziņas".

Uzņēmums norāda, ka "Latvijas laiks" pilnībā tika veidots par pašas mediju grupas nopelnītajiem līdzekļiem un ikdienā nodrošināja Latvijas sabiedrībai būtisku notikumu atspoguļojumu krievu valodu saprotošajai televīzijas auditorijai. Latvijas ziņu raidījumu vidējā auditorija 2019.gadā bija 96 000 skatītāji.

BMA grupas mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga norāda, ka visas izmaiņas attiecas tikai uz pašu finansēto produktu ražošanu. Pirmais Baltijas kanāls, turpina savu darbību un piedāvāt saviem skatītājiem ļoti daudzveidīgu programmu.

SIA "PBK" reģistrēts 2002.gadā un tā pamatkapitāls ir 49 980 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 2,87 miljoni eiro un peļņa 648 062 eiro. "Pirmā Baltijas kanāla" vienīgais īpašnieks ir "Baltijas Mediju alianse". "Firmas.lv" dati liecina, ka BMA reģistrēta 2007.gadā un tās pamatkapitāls ir 3,58 miljoni eiro. Tās apgrozījums 2018.gadā bija 13,765 miljoni eiro, bet peļņa 3,188 miljoni eiro.

Latvijas valstspiederīgajam Oļegam Solodovam pieder 50% uzņēmuma kapitāla daļu, bet otri 50% pieder Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Pļasunovam. Solodovs ir "Baltijas mediju alianses" valdes priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas 2007.gadā. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Pļasunovs.

BMA ietilpst PBK, reklāmas aģentūras "Pirmais Baltijas muzikālais kanāls" un "Baltijas mediju reklāma", reklāmas un mediju aģentūra "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplatītājs "Tem LV" un izdevniecības nams "Print Media", kā arī laikraksti "MK Latvija" un "MK Estoņija" un to interneta versijas. Kopumā "Baltijas mediju aliansē" ietilpst 25 televīzijas kanāli Baltijā. Uzņēmums producē vietējās televīzijas ziņas Latvijā un Igaunijā.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais