FOTO: Pret reģionālo reformu pie Saeimas protestē teju 100 cilvēki

Sabraukušie protestētāji uzvedās skaļi, viņi izmantoja arī skaņu pastiprinošās ierīces, lai asi kritizētu galvenokārt partijas "Attīstībai par" (AP) deputātu darbu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Protestētāji apgalvoja, ka reforma iznīcinās Latvijas novadus, un pieprasīja Saeimas atlaišanu. Tāpat viņi parlamentāriešiem pārmeta deviņu likumu nepildīšanu.

Kā novēroja LETA, starp sanākušajiem bija visai maz jauniešu. Protestētājiem rokās bija dažādi plakāti un novadu karogi. Kārtību notikuma vietā uzraudzīja policijas darbinieki.

Ikšķiles novada pārstāvis vaicāja protesta dalībniekiem, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Saeima ar viņiem ir konsultējusies par novadu reformu, uz ko neviens no klātesošajiem neatbildēja. Tikmēr Ikšķiles novada jaunieši pauda, ka iestājas pret politisku administratīvi teritoriālo reformu. Gadījumā, ja viņus nesaklausīs Latvijā, jaunieši vērsīšoties ar prasību Eiropas Savienībā.

Novadu iedzīvotāji kritizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP), Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāja Artūra Toma Pleša (AP), kā arī parlamentārieša Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) darbību.

Ar sabraukušajiem protestētājiem parunāt bija iznākuši daži AP deputāti, tai skaitā Plešs. Lai arī protestētāji Plešam skarbā tonī uzdeva vairākus jautājumus, deputāta sniegtajās atbildēs viņi neieklausījās.

Pie protestētājiem iznācis bija arī Saeimas opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS), kurš pauda pārliecību, ka novadu reforma ne pie kā laba nenovedīs. Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) savukārt teica, ka nekad nav iedomājies, ka reformu var virzīt tā, un uzmundrināja, ka viss vēl nav zaudēts. Savukārt Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) norādīja, ka šī ir administratīvi politiskā reforma un tās rezultātā tiek iznīcinātas Latvijas saknes un pamati.

Protesta dalībnieki aicināja Valsts prezidentu Egilu Levitu būt visas valsts prezidentam un iestāties par novadu iedzīvotājiem.

Tikmēr pret reģionālo reformu vērsto protesta akciju organizators, zemnieks un Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris Dimants ziņoja, ka šorīt uz lielākajiem Latvijas autoceļiem ir izbraukušas vairāk nekā 450 smagās tehnikas vienības. Pēc viņa teiktā, akcijā piedalās vairāk nekā 20 pašvaldības un to atbalsta vēl vairāk nekā 40 pašvaldības.

Dimants sacīja, ka Jelgavas novada zemnieki jau šodien gribēja doties uz Rīgu. Ja Saeimas deputāti ignorēs iedzīvotāju viedokli, tad nākamās protesta akcijas būs desmit reizes vērienīgākas, solīja Dimants. Viņš uzsvēra, ka jau 2009.gada novadu reforma bija kļūda, un kļūdu nevar labot ar kļūdu. Savukārt protestētāji draudēja nākamreiz uz Rīgu braukt ar mēslu kravām un skaļi skandēja "Sūdi būs, sūdi būs, sūdi būs!".

Pikets noslēdzās ar saukli "Latvijai būt!", protestētājiem paužot apņēmību nākamreiz akcijā apvienot lielāku skaitu cilvēku, kurināt ugunskuru, nakšņot teltīs un dziedāt visu nakti. Pēc tam sanākušie lēnām un mierīgi sāka izklīst.

Kā ziņots, šodien, Saeima šodien otrajā lasījumā skatīs likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, un tiek prognozēts, ka tas varētu būt ļoti laikietilpīgs process, jo likumprojektam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi.

Tikmēr vairākās Latvijas vietās notiek protesta akcijas pret plānoto reformu.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš atbalstīja lielāko daļu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.