Saslimušam ar jauno koronavīrusu analīzes jāpārbauda vismaz trīs reizes
Latvijas pirmā koronavīrusa paciente turpina ārstēties mājās, un ceturtdien būs zināmi trešoreiz paņemto analīžu parauga izmeklējuma rezultāti.
Ņemot vērā pacientes labo veselības stāvokli, eksperti prognozē, ka sieviete ir izveseļojusies.
Viņas meitai konstatēts adenovīruss, kam arī ir līdzīgas izpausmes kā koronavīrusam - saaukstēšanās. Tajā pašā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs turpina meklēt pasažierus, kuri 29. februārī lidoja no Bergamo uz Rīgu kopā ar pasažieri, kuram vēlāk Igaunijā arī konstatēja jauno koronavīrusu. Tāpat vēl ir identificēta viena no kontaktpersonām ar Covid-19 saslimušajam irānim, kas kopā ar viņu brauca mikroautobusā no Rīgas lidostas. Tas ir Vācijas pilsonis, kas jau atgriezies Vācijā.
Latvijas pirmajai koronavīrusa Covid-19 pacientei ir veikts izmeklējums vēl arī trešoreiz, kura rezultāti būs zināmi ceturtdien no rīta. Neskaidrību un līdz ar to arī zināmu sabiedrības sašutumu izraisīja ārstu lēmums pacienti palaist mājās pēc tam, kad atkārtotajā analīzē netika konstatēts jaunais koronavīruss un sievietei faktiski nebija nekādu slimības simptomu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) noteikumiem ir jāveic divas kontroles pārbaudes, proti, viena ir pirmā, kad vīruss apstiprināts, bet otrā un trešā katra ar 24 stundu intervālu, lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka pacients vairs nav infekciozs. Vienu no šīm analīzēm veica, kamēr paciente bija Latvijas Infektoloģijas centrā, bet otru trešdien pie pacientes mājās.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs apliecināja: ja ārstējošais ārsts uzskatīja, ka sievieti drīkst palaist mājās, jo viņai nav nekādu slimības pazīmju un arī viena no šīm kontroles analīzēm ir negatīva, tā varot darīt. Tomēr J. Perevoščikovs atsaucās uz PVO standartiem, kas paredz šos divus kontrolizmeklējumus, un šajā situācijā tas noorganizēts ar parauga paņemšanu no sievietes jau mājas apstākļos.
Vīruss var aiziet
Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse pastāstīja, kā paciente nonāca slimnīcā. Sievietei pēc atgriešanās no Itālijas bija paaugstināta temperatūra, tas bija svētdienā, 1. martā, bet, tā kā brīvdienā sieviete nav vēlējusies saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigādi, viņa sazvanīja dienestu pirmdienā. Pie sievietes devās brigāde, kas paņēma analīžu paraugus un pēc vairākām stundām tika konstatēts, ka viņa inficējusies ar Covid-19. NMP brigāde viņu kopā ar meitu nogādāja slimnīcā. «Atrodoties stacionārā, pacientei nebija nekādu sūdzību, ne arī veselības traucējumu. Slimnīcā tika paņemts vēl viens analīžu materiāls uz Covid-19 un uz citām infekcijas slimībām. Otrajā paraugā vīruss netika konstatēts,» norādīja V. Ķūse. «Pamatojoties uz PVO rekomendācijām, var veikt vēl vienu izmeklējumu, tomēr pamatā ārstēšanas taktiku izvēlas ārstējošais ārsts, kas šajā gadījumā uzskatīja, ka nebija nepieciešams veikt vēl vienu testu.» Kā var izveidoties situācija, ka vienā pārbaudē vīruss uzrādās, otrā - vairs ne? «Ja vīruss ir aizgājis no organisma, analīzēs to vairs neredzēs,» skaidro ārste V. Ķūse.
Rīgas Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna skaidro: «Cilvēku organisma reakcija uz slimības ierosinātāju - šinī gadījumā vīrusu - var būt atšķirīga. Kā norāda Pasaules veselības organizācija, lielākā daļa - ap 80 procenti no Covid-19 pacientiem - slimību pārslimo viegli, dažreiz infekcija norit vispār bez simptomiem. Būtisks faktors ir cilvēka vispārējais veselības stāvoklis, imunitāte - spēcīga vai novājināta. No šiem faktoriem ir atkarīgs arī vīrusa daudzums organismā un simptomu smagums. Pie labvēlīgiem apstākļiem - labs vispārējās veselības stāvoklis, spēcīga imunitāte, individuālas organisma īpatnības - var būt novērojama zema vīrusa koncentrācija un slimība var tikt pārslimota viegli un īsākā laika periodā.» L. Vīksna gan piebilda, ka personīgi viņa kā vecās paaudzes infektoloģe būtu analīzes nozīmējusi arī trešo reizi.
«Pamatprincips, veicot laboratorisko diagnostiku kādam jaunam ierosinātājam, ir jābūt labiem reaģentiem, ar kuru palīdzību mums jāidentificē vairāki vīrusu fragmenti vai antigēni. Latvijā mēs pašlaik darbojamies saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles centra protokolu,» skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas Laboratorijas dienesta laboratorijas Latvijas Infektoloģijas centrs vadītāja Jeļena Storoženko. Speciāliste uzsver: Covid-19 ir jauns vīruss, kuru pēta visa pasaule, tomēr ir skaidrs, ka tas ir «stiprs, jo ir pārvarējis sugu barjeru un var inficēt cilvēkus». Vīrusa noteikšanā pašlaik tiek izmantota polimerāzes ķēdes reakcija.
Sagādā mīklas
Infekcijas slimības mums bieži sagādā mīklas, it īpaši tajos gadījumos, kad slimība galvenokārt tā ierosinātāja dēļ mums nav labi pazīstama, norāda infektoloģe, profesore L. Vīksna. Tā pašlaik noticis ar Covid-19. «Šie pēdējie mēneši mums radījuši vairāk jautājumu nekā atbilžu,» atzīst ārste. Infekcijas slimībām ir savas tradīcijas, tas veido pieredzi darbā ar šāda veida slimībām un ietver noteiktus diagnostiskus paņēmienus un algoritmus, arī pieejas ārstēšanai un profilaksei, pacientu izrakstīšanai vai uzņemšanai slimnīcā. «Tas, ko mēs pašlaik zinām par Covid-19 - tā ir vīrusu infekcija, mēs varam diagnosticēt, bet mums nav ne vakcīnas, ne arī medikamentu. Mums ir žēl par katru mirušo pacientu, tomēr jāsecina, ka mirušo skaits tomēr nav tik liels, kā bija MERS (arī koronavīruss) gadījumā,» stāsta profesore.
«Mūs sagaida vēl daudz jaunumu par šo vīrusu. Viens no tiem būs pētījumi par vīrusu sugas barjeras pārvarēšanu, jo tas attiecas ne tikai uz šo koronavīrusu, bet, piemēram, uz adenovīrusiem, ar kuriem smagi slimo kaķi un suņi. Pasaule mainās, un vīrusi meklē sev mājvietu, vīruss nav ieinteresēts mūs nonāvēt, jo vīruss dzīvo mūsu šūnās. Viņam ir interesanti dzīvot,» vīrusus raksturo L. Vīksna.