Vēl viens starptautisks kantoris pieteicies pamācīt Latvijas iedzīvotājus, kā mums jādzīvo, jādomā un kādas vērtības jāceļ godā. ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja pieprasa grozīt virkni likumu un sacerēt jaunus, atsakoties no tradicionālām vērtībām un stereotipiem.
Koordinējošā institūcija starptautisko līgumu izpildē un atskaišu sacerēšanā ir Ārlietu ministrija. Arī attiecībā uz 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu.
Pēdējā Latvijas atskaite Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejai iesniegta par periodu no 2005. līdz 2018. gadam.
Ar Rūtu un Rihardu nepietiek
Atskaitē par konvencijas prasību izpildi Latvija optimistiski ziņo, ka «vispārējais sieviešu stāvoklis Latvijā pasaules un Eiropas kontekstā ir uzskatāms par labvēlīgu». Ka pēc globālā dzimuma plaisas indeksa Latvija ir 18. vietā starp 144 pasaules valstīm, bet pēc cita - Eiropas Savienībā lietota indikatora - 17. vietā starp 27 ES dalībvalstīm. Arī bagāto valstu organizācijas OECD vērtējumā Latvija esot starp tām valstīm, kurās sieviešu diskriminācijas līmenis ir zems. Attiecībā uz rekomendācijām vēl pēc iepriekšējā ziņojuma par dzimumu stereotipiem izglītībā šajā ziņojumā stāstīts, ka mūsu izglītības sistēmā dalījums pēc dzimuma nepastāv, bet dzimumu stereotipi ir apkaroti ar triju brošūru palīdzību: Todien, kad Kārlis bija Karlīna, Todien, kad Rūta bija Rihards un Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm.
Acīmredzot ar tiem nepietiek, jo nule publiskotajos secinājumos ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja atkal pievēršas nepieciešamībai mainīt izpratni par dzimumiem gan izglītības iestādēs, gan sabiedrībā kopumā. Komiteja pauž bažas par šādiem jautājumiem:
«a) diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhāli un seksiski vēstījumi plašsaziņas līdzekļos un politiķu retorikā, kā arī aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības valstī un sieviešu lomu sabiedrībā;
(b) 2015. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz skolēnu morālu izglītošanu, tostarp saskaņā ar konstitucionāli aizsargātām vērtībām attiecībā uz laulību un ģimeni, kas var uzturēt diskriminējošus stereotipus par sieviešu un vīriešu lomu un pienākumiem ģimenē un sabiedrībā.»
Viņiem nepatīk Satversme
Otrajā aizrādījumā faktiski runa ir par Latvijas Satversmes 110. pantu: «Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.» Šāda ģimenes vērtību izpratne ir pretrunā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) organizāciju sludinātajai ideoloģijai, kas aktīvi lobē savas intereses visos līmeņos, tostarp arī starptautiskās organizācijās, lai tās izdara attiecīgu spiedienu uz valsti. Un Latvijai sniegtās pamācības nebūt nav tās ekstrēmākās. Kaimiņvalstij Lietuvai šī ANO komiteja pieprasījusi likumdošanā noformulēt pilnīgi jaunu diskriminācijas veidu - dzimtes diskriminācija uz dzimuma maiņas pamata, kā arī nošķirt dzimuma un dzimtes jēdzienus likumdošanā.
Lērums prasību
Bet kas tad tiek prasīts no Latvijas? To konspektīvi apkopojusi Ārlietu ministrija, bet drīzumā būs pieejams arī pilnais teksta tulkojums.
Latvijai jāpieņem atsevišķs dzimumu līdztiesības likums.
Jāstiprina nacionālie mehānismi sieviešu tiesību aizsardzībai.
Jāveic pasākumi, lai iesaistītu romu meitenes un bērnus ar invaliditāti izglītības procesā.
Jāvairo sabiedrības informētība par nepieciešamību cīnīties ar dzimumu stereotipiem.
Jāievieš kandidātu kvotas sievietēm politiskajās partijās.
Jāaizliedz laulāties no 16 gadu vecuma, kas pašlaik iespējams ar vecāku atļauju.
Jāratificē Stambulas konvencija.
Efektīvāk jāuzmeklē un jāizmeklē cilvēktirdzniecības gadījumi.
Jāpieņem prostitūcijas ierobežošanas likums.
Jānodrošina jauniešiem izglītība par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Ne par visu var sodīt
Dažādas starptautiskas organizācijas, kurās Latvija augstākā vai zemākā statusā ir dalībniece, sistemātiski analizē mūsu valsts politiku un sniedz rekomendācijas turpmākai rīcībai. Nesenā laikā lielāko publicitāti izpelnījusies pavēle Latvijai atteikties no nerezidentu noguldījumiem un pēc būtības - arī sava banku biznesa. Premjera Krišjāņa Kariņa izsludināto Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu uzsāka ASV un tālāk pārņēma G7 valstu (ASV, Japāna, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Itālija, Francija, Vācija) izveidotā organizācijā FATF, kā arī Eiropas Padomes ekspertu komiteja Moneyval. No viņu rekomendācijām atteikties faktiski ir neiespējami, ko apliecina pašmāju bankas ABLV Bank likvidācija. Taču ne tikai finanšu sektors ir tas, kas saņem starptautiskus rīkojumus, kā strādāt. Atšķirība vien tā, ka šo rīkojumu nepildīšana neizraisa tik smagas sekas. Piemēram, saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijas valdība jau saņēmusi vēsti, ka tā pārkāpj pašas parakstīto Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Ekspertu kritiskais ziņojums drīzumā tiks izskatīts un apstiprināts Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā. Taču saistībā ar līguma pārkāpšanu nav nekāda piespiedu mehānisma, kas Latvijas valdību varētu piespiest reformu īstenot demokrātiskā ceļā. Un tieši tāpat ir ar nule saņemtajām ANO Sieviešu diskriminācijas komitejas rekomendācijām Latvijai. Tās pieprasa sacerēt jaunus likumus un grozīt esošos, lai mainītu Latvijā sabiedrībā valdošo tradicionālo izpratni par ģimeni. Taču tikai no pašmāju politiķiem ir atkarīgs, kuras ārzemju konsultantu rekomendācijas tiks ņemtas vērā. Soda nauda, piemēram, slēgtu banku veidā, par to nepildīšanu netiks iekasēta.
Kā paskaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris, ANO komitejas rekomendācijas nav juridiski saistošas, un katra līguma dalībvalsts pati izvērtē, kuras no rekomendācijām atbilst tās interesēm un tātad būtu ieviešamas. Taču nākamā atskaite par progresu tāpat būs jāiesniedz - 2024. gadā.
