Mediķi: Veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības jautājums
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Vecmāšu asociācija (LVA) šodien tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu veselības nozares aktuālos jautājumus. Tikšanās laikā mediķu profesionālās organizācijas uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums.
"Aktuālā situācija pasaulē uzskatāmi apliecina, ka pienācīgas veselības aprūpes nodrošināšana ir ne tikai katras valsts, bet arī globāla atbildība. Mūsdienās mums jābūt spējīgiem atvairīt gan militārus uzbrukumus, gan slimības, tāpēc civilizētas valstis vienlīdz investē gan aizsardzībā, gan veselības aprūpē," tikšanās laikā uzsvēra LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Tikšanās laikā mediķi norādīja, ka viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības un cilvēces attīstībā.
"Tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēka tiesības, kas noteiktas Satversmē. OECD, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija stingri iesaka valstīm nodrošināt veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem, tos nešķirojot pēc nomaksāto nodokļu apjoma. Vienlīdzība veselības aprūpes saņemšanā ir ieguldījums ne tikai sabiedrības veselības, bet arī valsts demokrātijas stiprināšanā," norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Asociāciju pārstāvji arī uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!
Saskaņā ar 2018.gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija - 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija - 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā - 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.
"Neviens Latvijā nezina patieso profesijā māsa strādājošo skaitu, jo esošie ārstniecības personu reģistra dati nav ticami. Māsas Latvijā vismaz desmit gadus ir strādājušas vairāk nekā divas slodzes, saņemot normālā darba laika atalgojumu, kas ir zemākais OECD valstu grupā. Tāpēc daudzas māsas ir bez savas ģimenes. Māsām nav laika privātajai dzīvei, jo viņām tikpat kā nav brīvdienu. Jaunā paaudze nav "ataudzēta", jo ik gadu pensionējas aptuveni 10 līdz 12% strādājošo māsu, bet klāt pienāk tikai aptuveni 3%," tikšanās laikā norādīja LMa prezidente Dita Raiska.
Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.