Mikrouzņēmumu nodoklis Latvijā tika ieviests pirms 10 gadiem, lai palīdzētu mazajiem uzņēmējiem uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu pelēkās zonas darboņus iekļauties legālajā ekonomikā. Eksperti šobrīd ir nobažījušies, ka, reformējot šo nodokli, daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju atgriezīsies krēslas zonā.
Sākotnēji mikrouzņēmumu nodoklī bija jāmaksā deviņi procenti no uzņēmuma apgrozījuma. Pirmajā gadā šajā nodoklī tika ieņemti aptuveni 40 tūkstoši eiro, pēc tam jau ik gadu - vairāki miljoni eiro. Taču, redzot, ka šis nodokļu režīms tiek izmantots arī uzņēmumu nodokļu optimizācijai, pirms pāris gadiem nodokļa likmi paaugstināja līdz 15 procentiem. Līdz ar to šobrīd, izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (nodoklis ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), apgrozījumam līdz 40 000 eiro gadā piemēro 15 procentu nodokļa likmi. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmuma darbinieka (tajā skaitā mikrouzņēmuma īpašnieka) ienākums nevar pārsniegt 720 eiro mēnesī. Pērn šī nodokļa ieņēmumi pārsniedza 81 miljonu eiro gadā, tomēr tie par teju par 10 miljoniem eiro atpalika no 2018. gada šī nodokļa ieņēmumiem.
Saskaņā ar Biznesa augstskolas Turība docētājas, nodokļu ekspertes Annas Mednes aplēsēm, Latvijā šobrīd ir reģistrēti aptuveni 190 tūkstoši uzņēmumu. Savukārt 34 tūkstoši (jeb 18%) ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji (gan SIA, gan fiziskās personas).
Apspriežot iespējamās nodokļu izmaiņas, kas varētu stāties spēkā nākamajā gadā, izskanējušas idejas reformēt mikrouzņēmumu nodokli, proti, paaugstināt nodokļa likmi līdz 25 procentiem no apgrozījuma, dubultot nodokli par ieņēmumiem, kas pārsniedz atļautos griestus, un vēl likt maksāt 20 procentu nodokli uzņēmumiem, kas sadarbojas ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Šo izmaiņu rezultātā valsts ik gadu varētu iegūt papildus 50 līdz 60 miljonus eiro, ja vien, protams, būs uzņēmumi, kuri nākotnē izmantos šo režīmu. Idejas autori arī ir sarēķinājuši, ka līdz ar jauno kārtību mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits varētu sarukt par 65 līdz 75 procentiem, bet tajos nodarbināto darbinieku skaits pat par 73 līdz 80 procentiem.
Ekspertu prognozes ir vēl pesimistiskākas. Viņuprāt, tik straujš likmju kāpums uzņēmumus drīzāk iedzīs pelēkajā zonā, nevis piespiedīs pāriet uz vispārējo nodokļu režīmu. A. Medne uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no esošajiem 15 procentiem līdz 25 procentiem būtu pārāk straujš lēciens. Arī viņa pieļauj, ka daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pāries tā sauktajā pelēkajā zonā.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā cer, ka tomēr tiks atrasts kāds kompensējošais nodokļu režīms mikrouzņēmumu nodokļa režīma vietā, lai uzņēmēji, kuri šobrīd ir izmanto šo nodokļa režīmu, «neatkrīt atpakaļ» ēnu ekonomikā. Tomēr arī viņa atzina, ka šīs režīms tiek izmantots nodokļu optimizācijai. «Redzot, ka nozarē, kurā ir salīdzinoši augstas vidējās algas, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs darbiniekiem atalgojumā maksā vien 720 eiro, tas ir, tieši tik, lai kvalificētos šim režīmam, Valsts ieņēmumu dienestam rodas bažas, vai šādā gadījumā šis režīms netiek izmantots nodokļu optimizācijai,» sacīja D. Pelēkā.
Tieši šī iemesla pēc, arī pēc A. Mednes uzskata, mikrouzņēmumu nodokļa režīms pašreizējā risinājumā arī nav pats piemērotākais. «Mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kas tika ieviests 2010. gadā ekonomiskās krīzes periodā, sākotnēji tika plānots tikai fizisku personu saimnieciskās darbības aplikšanai un SIA režīmam tika pievienots vēlāk. Šobrīd noteikti būtu laiks izvērtēt, vai arī nākotnē SIA vajadzētu saglabāt šo iespēju izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Šajā uzņēmējdarbības formā pastāv iespēja izvēlēties, maksāt mikrouzņēmumu nodokli vai uzņēmuma ienākuma nodokli, un daudzi uzņēmēji mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izmanto kā agresīvu nodokļu optimizēšanas veidu, tādējādi radot konfliktu ar nodokļa izveides sākotnējo ideju un kropļojot konkurenci. Vairākās nozarēs, piemēram, būvniecībā, tas iezīmējas īpaši skaidri,» atzina A. Medne.
Tomēr viņa uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma ierobežošana vai pat pilnīga atcelšana nav piemērots risinājums, īpaši situācijā, kad globālās ekonomikas problēmas var radīt bezdarba pieaugumu. «Fiziskajām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir ļoti piemērots, jo tas ir vienkāršs no grāmatvedības uzskaites viedokļa. Šādā režīmā tiek piemērota t.s. vienkāršā ieraksta uzskaite, kas nozīmē - nav jāgatavo gada pārskats un arī nav jāsastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija,» skaidroja A. Medne.
Līdzās Finanšu ministrijas piedāvājumam izskanējušas arī citas idejas šī nodokļa režīma pilnveidošanai, piemēram, ieviest fiksētu maksu, līdzīgi kā tas ir ar patentmaksu, vai arī 15 procentu likmes vietā noteikt 16 procentu likmi, no kuras 1% tiktu novirzīts veselības aprūpei.
