Latvijai joprojām ir problēmas nodrošināt, lai izaugsme nāktu par labu visai sabiedrībai

Latvijā galvenās reformas virzās uz priekšu labi, taču joprojām ir problemātiski nodrošināt, lai izaugsme nāktu par labu visiem sabiedrības slāņiem, norādīts Eiropas Komisijas (EK) 26.februāra ziņojumā par Latviju.

Tajā klāstīts, ka pēdējo gadu izaugsme nav bijusi pilnībā sociāli iekļaujoša, jo nevienlīdzība joprojām ir augsta un attālie reģioni atpaliek no Rīgas reģiona. Latvijas galvenie izaicinājumi nākamajās desmitgadēs būs Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju sasniegšana, ekonomikas dekarbonizācija un izaugsmes ieguvumu plašāka izplatīšana, vienlaikus risinot sarūkoša iedzīvotāju skaita problēmu.

Vienlaikus EK norāda, ka darbaspēka piedāvājuma samazināšanās veicina strauju darbaspēka izmaksu pieaugumu, savukārt riski joprojām ir ierobežoti. EK dati liecina, ka darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā pēdējo sešu gadu laikā ir bijis viens no straujākajiem ES valstu vidū, tomēr tā galvenais cēlonis ir darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa iedzīvotāju novecošana un emigrācija.

Darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis ražīguma pieaugumu, raisot bažas par Latvijas izmaksu konkurētspēju, klāsta EK. Tomēr līdz šim Latvijai ir izdevies palielināt savas eksporta tirgus daļas, un tā kā tekošais konts kopumā ir līdzsvarots un kredītu pieaugums ir zems, pārkaršanas risks ir ierobežots. Pozitīvi ir tas, ka ienākumu pieaugums var palīdzēt apturēt emigrāciju, kas ir galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās virzītājspēks, uzsvērts EK ziņojumā.

Ienākumu sadalījums Latvijā ir nevienlīdzīgāks nekā vidēji ES, un situācija 2018.gadā pasliktinājās. Pārdalei, izmantojot nodokļus un sociālos pārvedumus, ir mazāka ietekme uz ienākumu nevienlīdzību nekā citās dalībvalstīs, jo sociālās aizsardzības sistēmas pietiekamība un nodokļu sistēmas progresivitāte ir ierobežota, norāda EK, uzsverot, ka jo īpaši seniori un cilvēki ar invaliditāti saskaras ar augstu nabadzības līmeni.

Komisijas ziņojumā klāstīts, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir sarežģītāka iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, un izglītības kvalitāte joprojām ir nevienlīdzīga starp lielākām pilsētu un mazākām lauku skolām. Turklāt pastāv lielas reģionālās atšķirības ienākumu līmenī, un visnabadzīgākie reģioni saņem tikai aptuveni pusi no tā ienākumu līmeņa, ko saņem Rīgā.

EK norāda, ka pienācīga mājokļa pieejamība, jo īpaši grupām ar zemiem ienākumiem, ir problēma, un bezpajumtniecība netiek risināta valsts līmenī. 2018.gadā 14,9% iedzīvotāju un katra piektā persona, kam draud nabadzība, saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem. Šie rādītāji ievērojami pārsniedz ES vidējos - attiecīgi 3,9% salīdzinājumā ar 14,9% Latvijā un 9,4% attiecīgi pret aptuveni 20% Latvijā.

To cilvēku īpatsvars, kuriem bija grūti pienācīgi apsildīt savus mājokļus, samazinājās līdz 7,5% 2018.gadā, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija kavēti maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, joprojām ir augsts, proti, 11,6% 2018.gadā.

Pakalpojumu sniegšana bezpajumtniekiem joprojām ir nepietiekami attīstīta un atšķiras dažādās pašvaldībās, klāsta EK, norādot, ka Latvijā nav valsts stratēģijas, lai risinātu problēmu saistībā ar bezpajumtniecību un atstumtību mājokļa jomā, kā arī nav izstrādāta vispārēja sociālo mājokļu politika.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš uzmanību uz to, ka jaunākajā EK ziņojumā par Latviju kā divas būtiskas problēmas ir uzrādītas zemais valdības finansējums veselības aprūpei un veselības nozares darbiniekiem paredzētā darba samaksas pieauguma nepildīšana.

Organizācija atgādina, ka arī iepriekšējā ziņojumā par Latviju pirms gada cita starpā tika uzsvērts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā, jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei. Arī toreiz EK pievērsa uzmanību faktam, ka reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums, pie kā īpaši vainojams zemais atalgojums.

Vienlaikus tika konstatēts, ka publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 0,5% no IKP, sasniedzot 3,8%. Tas deva pozitīvus rezultātus, tostarp uzlabojās veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība un pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās kvotas nebija pilnībā izmantotas, uzsver LVSADA. Turklāt to Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, samazinājās no 8,2% līdz 6,2%.

EK ziņojuma veidošanā piedalījās arī LVSADA, 2019.gada oktobrī Rīgā tiekoties ar EK Eiropas Semestra misiju un iepazīstinot EK direktorātu pārstāvjus ar arodbiedrības viedokli par situāciju valstī un veselības aprūpes nozarē.