Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija šodien uzklausīja valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas informāciju par darba grupas priekšlikumiem budžeta veidošanā saistībā ar valsts attīstības plānošanu, bet nespēja vienoties, ko ar šiem priekšlikumiem darīt.
Valdību veidojošās koalīcijas sadarbības padome nolēma Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) vadītās darba grupas priekšlikumus nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijai, kurai tas jāizdara līdz septembra beigām vai oktobra sākumam.
Apakškomisijai nav likumdošanas iniciatīvas, bet uz apakškomisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (TP) priekšlikumu parakstīt iesniegšanai Saeimā darba grupas izstrādātos grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā un likumā "Par budžetu un finanšu vadību" neviens deputāts roku nepacēla. Kučinskis atzina, ka opozīcijai iesniegt šos likumprojektus nav jēgas, jo koalīcija tos noraidīs.
Sagatavotie likumu grozījumi vērsti uz to, lai panāktu politikas plānošanas dokumentu sasaisti ar pieejamajiem finanšu resursiem un tiktu noteikti gan sasniedzamie rezultāti, gan atbildība par iecerētā sasniegšanu.
Savukārt FM ir sagatavojusi Fiskālās disciplīnas likuma koncepciju, kas paredz būtiski stiprināt fiskālās disciplīnas pasākumus, ar likumu apstiprināt vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus, stingri ierobežot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu, paredzot pat attiecīgas izmaiņas Satversmē.
Piedāvājums paredz noteikt, ka valsts tiesiskajā regulējumā aiz Satversmes būtu Fiskālās disciplīnas likums, Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likums, Ikgadējais valsts budžeta likums un likums par budžetu un finanšu vadību.
Dokumentā FM piedāvā ar fiskālās disciplīnas likumu ieviest vairākus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā, piemēram, ar likumu uz trim līdz četriem gadiem tikšot nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance. Turklāt, sagatavojot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus.
Rosināts noteikt skaitliskus nākotnes nosacījumus, kādai jābūt budžeta bilancei atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā.
Šajā gadījumā izšķiršanās tiek piedāvāta starp četriem bilances nosacījumu variantiem - ja ir plānots iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, budžets jāplāno ar pārpalikumu vai sabalansēts, ja ir plānots IKP samazinājums, deficīts nevar pārsniegt 3% no IKP.
Vēl viens variants paredz budžeta bilanci rēķināt pēc formulas, kad tā nedrīkst būt zemāka par prognozētā IKP pieauguma un vidējā IKP pieauguma iepriekšējos desmit gados starpību, reizinātu ar koeficentu 0,4. Trešais variants paredz, ka bilance nedrīkst būt zemāka par prognozētā IKP pieauguma reizinājumu ar koeficentu 0,2, bet ceturtais variants paredz budžeta bilances noteikšanu pēc plašas un kombinētas metodes.
FM virzītais redzējums paredz noteikt, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai, kā arī tiek aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei, paredz FM piedāvājums.
Pēc FM domām, ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami vairāki mērķi - nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts piecu līdz 10 gadu perspektīvā spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk, nekā tiek nopelnīts.
Deputāte Karina Pētersone (LPP/LC) Briselē bija noskaidrojusi, ka Starptautiskais Valūtas fonds un citi starptautiskie aizdevēji mudina pieņemt gandrīz tipveida fiskālās disciplīnas likumus visās valstīs, kurām viņi sniedz palīdzību.