Turpmākajā e-veselības attīstībā nepieciešams ieviest vienotu rindu vadību uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa norādīja, ka potenciāli būtu arī jāizveido pacientu informācijas datubāze. Tomēr tās uzbūve un tehniskie aspekti ir jautājumi, kas nav "risināmi ne pie šī galda, ne pie ministru galda - tas ir jājautā cilvēkiem, kas ar to diendienā strādās", uzsvēra ministre.
Sēdē Saeimas deputāts Atis Lejiņš (JV) vaicāja, vai patlaban ir zināmi kādi vēl konkrēti jauninājumi, kas tiks ieviesti e-veselībā, bet Viņķele norādīja, ka diskusijas ar nozari un sistēmas lietotājiem vēl tikai sekos un tāpēc pašreiz nav iespējams sniegt konkrētu informāciju.
Ņemot vērā, ka veselības aprūpes darbinieki arī būs sistēmas primārie lietotāji, turpmākajai e-veselības attīstībai jāveidojas no sadarbības ar nozari, uzsvēra Viņķele. "To nenosaka ne administratīvi, ne politiski, to nosaka cilvēki, kas ar to strādās dienu dienā," akcentēja politiķe.
Viņa norādīja, ka turpmāk gaidāmas vairākas diskusijas un forumi ar nozari, tostarp arī IT un pacientu pārstāvjiem, lai noteiktu kāds būs tālākais platformas attīstības virziens.
Tomēr deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP) vaicāja, kāds būs turpmākās finansēšanas avots un vai nebūtu jāapsver jau izstrādātas sistēmas iepirkšana, uz ko ministre atbildēja, ka tas, kādam ir jābūt risinājumam, proti, vai "pirkt kaut ko gatavu, vai veidot pašiem no jauna, nav un nedrīkst būt politisks lēmums, un tāds tas arī nebūs". "Tikai nozare, ar to saprotot gan izstrādātājus, gan lietotājus, var pateikt, ko tad mums vajag," sacīja Viņķele.
Attiecībā uz prognozētajām izmaksām, patlaban to apmērs vēl nav zināms. "Tikko mēs tiksim skaidrībā par to pasūtāmo apjomu, tā uzreiz mēs varēsim prognozēt izmaksas, un es būšu priecīga jūs par to informēt," komisijas deputātiem sacīja ministre.
Viņķele arī apliecināja, ka pieci miljoni eiro, kas bija paredzēti trešās kārtas jauninājumiem, tiks virzīti citiem projektiem.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide atgādināja, ka jau sākotnēji viena no ģimenes ārstu prioritātēm bija pacientu kartes un datubāzes izveide, kas ļautu vienuviet apkopot informāciju par pacientiem, tādā veidā atvieglojot veselības ārstniecības personu darbu.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs klāstīja, ka datubāzes izveide ir galvenā prioritāte. Vienlaikus asociācijas pārstāvis akcentēja nosūtījumu sistēmas izveides nepieciešamību. "Tās būtu minimālās prasības," piebilda Dzalbs.
Sēdē ministre arī norādīja, ka jaunais risinājums ir jāveido modeļu veidā, ņemot vērā nozares prioritātes un datu aizsardzību.
Turpretim Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe aģentūrai LETA pavēstīja, ka patlaban tiek plānots neatkarīgs sistēmas audits, kura viens no rezultātiem būs arī nākotnes arhitektūras piedāvājums, tostarp arī potenciālo jauninājumu noteikšana, kas tiks ņemti vērā turpmākajā platformas izstrādē. Pašlaik NVD strādā pie tā, lai auditu varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, tomēr, ņemot vērā, ka gatavošanās ir procesā, vēl nevar nosaukt konkrētu datumu, kad tiks izsludināts konkurss auditam.
Kā informē NVD, e-veselība ir viena no lielākajām valsts informācijas sistēmām Latvijā, un tās prognozētais lietotāju skaits, kas saņem astoņus pakalpojumu veidus pašlaik ir 510 500, no kuriem aptuveni 500 000 ir pacienti, 8000 - ārsti un 2500 - farmaceiti. Pērn e-veselībā kopumā izrakstītas vairāk nekā 13,7 miljoni e-receptes, no kurām aptiekā atprečotas vairāk nekā 12,6 miljoni e-receptes.
E-veselības pirmās un otrās kārtas projektiem faktiski izlietotā finansējuma apmērs sastāda 14,5 miljonus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Savukārt Latvijas līdzfinansējums sastāda 30% no kopējām projekta izmaksām.
Jau ziņots, Viņķele nesen paziņoja, ka e-veselībā vairs netiks investēti papildu Eiropas fondu līdzekļi.
VM nolēmusi virzīt uz Ministru kabinetu ziņojumu, kurā paredzēts atteikties no tās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu daļas, kas ir paredzēta jau esošo e-veselības funkcionalitāšu turpmākai attīstībai.
Trešajai kārtai paredzētos Eiropas fondu līdzekļus piecu miljonu eiro apmērā plānots novirzīt citiem projektiem, sacīja ministre, norādot, ka minētos līdzekļus nodos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministriju pārziņā.
"Mūsu mērķis ir dabūt finansējumu no budžeta," uzsvēra Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs. Viņš klāstīja, ka tādā veidā administratīvais slogs būs mazāks, un nebūs tik liels termiņu spiediens. "Organizēt darbus un uzturēt sistēmu no budžeta ir efektīvāk," piebilda NVD direktors.
Arī VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka, atsakoties no fondu līdzekļiem, būtu iespēja "iziet no laika spiediena", kas līdz šim noteica, ka trešās kārtas jauninājumi ir jāievieš līdz 2023.gadam.
Kopumā no Eiropas fondu līdzekļiem sistēmā tika investēti 10 miljoni eiro, bet pašas sistēmas uzturēšana tika segta no budžeta līdzekļiem, norādīja Mūrmane-Umbraško. Budžeta līdzekļi arī tika izmantoti, lai segtu licenču izmaksas un darbinieku atalgojumus.
