Automaģistrāļu izbūve starp Rīgu un lielākajām pilsētām varētu izmaksāt ap trim miljardiem eiro

 
©Gints Ivuškāns/F64 Photo Agency

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam iecerēto automaģistrāļu izbūve starp Rīgu un lielākajām pilsētām varētu izmaksāt ap trīs miljardiem eiro, šodien Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijā informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Satiksmes ministrijas (SM) un VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvji šodien komisijas deputātiem prezentēja Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam.

Linkaits stāstīja, ka pašreiz izstrādātais ceļu attīstības plāna variants ir izdiskutēts SM, kā arī ar to ir iepazīstinātas citas ministrijas un plānošanas reģioni. Paredzēts par to diskutēt arī ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, ekspertiem, būvniekiem, bet pēc tam gala varianta informatīvo ziņojumu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Attiecīgi ceļu attīstības plānam klāt tiks veidots rīcības un finansējuma plāns. Ministrs uzsvēra, ka pašreizējais Latvijas valsts ceļu attīstības plāna modelis "nav akmenī iecirsts", un vēl var tikt mainīts un papildināts atbilstoši visu iesaistīto pušu viedokļiem.

LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis stāstīja, ka, veidojot ceļu attīstības plānu, ir pētīts gan, kā mainījušies satiksmes un ceļu lietošanas paradumi Latvijā pēdējos 20-30 gados, gan iedzīvotāju izvietojuma izmaiņas.

Viņš stāstīja, ka viens no plāna ambiciozajiem mērķiem paredz, ka no jebkuras vietas Latvijā Rīga būtu sasniedzama ne vairāk kā divu stundu laikā. Lai to sasniegtu paredzēts pakāpeniski virzīties uz ātrgaitas ceļu būvniecību.

Šīs autoceļu maģistrāles savienotu Rīgu ar Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm un Smilteni, kā arī Ainažiem. Uz ātrgaitas ceļiem būtu atdalītas divas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, turklāt atļautais maksimālais braukšanas ātrums būtu 130 kilometri stundā. Maģistrāles būtu aprīkotas ar prettrokšņu sienām, kā arī uz tām nevarētu nokļūt dzīvnieki. Tām būtu daudz mazāks pieslēguma ceļu skaits, kas pārsvarā būtu divlīmeņu satiksmes viadukti, bet atsevišķos gadījumos labā iebrauktuve vai izbrauktuve.

Piedāvātais ceļu tīkla attīstības plāns izveidots, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju apjomu, stāstīja Lazdovskis. Viņš arī teica, ka diskusijas bija par to, vai Vidzemes virzienā attīstīt virzienu Cēsis/Smiltene vai Valmiera/Valga, paskaidrojot, ka izvēlēts Smiltenes virziens, jo tam ar salīdzinoši īsākām distancēm var pieslēgt Gulbeni, Balvus un Alūksni.

Savukārt reģionālo ceļu tīklu primāri plānots attīstīt, savienojot attīstības centrus ar automaģistrālēm pa iespējami īsāko maršrutu.

Lazdovskis teica, ka īpaša uzmanība ir pievērsta Rīgas aglomerācijai. "Rīga ir Latvijas un Baltijas satiksmes centrālais mezgls, jo teju katrs galvenais ceļš atduras Rīgas apvedceļā, tomēr satiksmes intensitāte uz šī apvedceļa pašreiz būtiski pārsniedz kapacitāti, kādai tas ticis būvēts," stāstīja Latkovskis. Piemēram, posmā Salaspils-Baltezers diennaktī pārvietojas ap 20 000 automašīnas, kaut autoceļš ir projektēts 6000-8000 automašīnām diennaktī.

LVC valdes loceklis stāstīja, ka ceļu attīstības plāna rezultātā no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un Saulkrastiem Rīgai būtu jābūt sasniedzamai 30 minūšu laikā.

Galvenā tranzīta artērija Latvijā ir "Via Baltica", un arī tajā atsevišķos posmos satiksmes intensitāte pārsniedz paredzēto, tāpēc papildu jau plānotajam Ķekavas apvedceļam, jādomā par apvedceļu veidošanu ap Iecavu, Bausku, Baltezeru un Salacgrīvu, stāstīja Lazdovskis.

Savukārt kā pierobežas savienojumus iecerēts uzlabot savienojumus no Medumiem un Pāterniekiem uz Daugavpili, kā arī no Terehovas un Grebņevas līdz Rēzeknei, tāpat arī savienojums no Vidzemes šosejas līdz Valkai/Valmierai un no Liepājas līdz Rucavai.

Kā pēdējo svarīgo aspektu ceļu attīstības plānā Lazdovskis minēja digitalizāciju, norādot, ka modernam ceļam jāatbilst moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām, tāpēc galvenās maģistrāles paredzēts aprīkot ar 5G tehnoloģijām.

Paredzēts, ka plāna ieviešanas rezultātā aptuveni 1000 kilometri autoceļu veidotu maģistrāles, kas savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem autoceļiem, 1100 kilometri būtu valsts galvenie autoceļu, kas savienotu maģistrāles ar attīstības centriem un valsts robežu. Savukārt ap 3600 kilometru būtu valsts reģionālie autoceļu, kas savienotu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un nodrošinātu piekļuvi augstākās kategorijas autoceļiem, bet 6400 kilometri būtu valsts vietējie autoceļu un 8000 kilometri - pievedceļi.

Linkaits uzsvēra, ka pašreiz svarīgi ir salikt darbu secību, lai projektus pamazām realizētu posmu pa posmam un varēt šādu ceļu karti iegūt.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministrs uzsvēra, ka kopējo izmaksu rēķināšana būs nākamais posms pēc attīstības plāna apstiprināšanas, bet maģistrāļu izbūve varētu izmaksāt ap trīs miljardiem eiro.

Ministrs atzina, ka pašreiz paredzēti četri iespējamie finansējuma avoti - valsts budžets, administratīvi teritoriālās reformas līdzekļi, Eiropas Savienības fondu līdzekļi un publiskā privātā partnerība.

"Es turos pie pārliecības - ja nav plāna, neko arī nevar sasniegt. Tad var aizlāpīt bedrītes un viss. Vajag uzstādīt pietiekami augstus mērķus, lai varētu tos sasniegt. Ja nav mērķtiecīgas politikas, tad nekas arī nenotiks," sacīja ministrs.