Ministru kabinets atbalsta Nacionālo attīstības plānu 2027.gadam
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto "Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam" (NAP2027) gala redakcijas projektu.
NAP2027 atbalstīja visi ministri, bet ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), zemkopības ministrs Kaspars Grehards (VL-TB/LNNK), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vēlējās valdības sēdes protokolam pievienot savus īpašos viedokļus.
NAP2027 tiks nosūtīts izskatīšanai Saeimā, kura lems par plāna pieņemšanu.
Kopumā NAP2027 izpildei paredzēts tērēt 14,5 miljardus eiro.
NAP2027 pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti 1400 priekšlikumi, tomēr pēc to izvērtēšanas vērā tika ņemti 613 priekšlikumi, daļēji vērā ņemti 447 priekšlikumi, bet netika ņemti vērā 334 priekšlikumi.
Sākotnēji NAP2027 bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās, tomēr novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi - reģionālā attīstība.
Virziens "vienlīdzīgas iespējas" tiek definēts kā svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. "Panāksim ikvienam līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos. Tādējādi pieaugs produktivitāte, ekonomiskā stabilitāte valstī, sociālā un pilsoniskā aktivitāte un nostiprināsies vidusšķira," pausts plānā.
Virziens "produktivitāte un ienākumi" veidošot pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. NAP2027 teikts, ka produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmējus, ieviest inovatīvas, jaunas tehnoloģijas, efektīvākus darba procesus un nodarbināto kompetenču pilnveidošanu - tā rezultātā veidojot uz zināšanām un inovāciju balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.
"Sociālā uzticēšanās" ir virziens, kas balstīšoties cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties un līdz ar to arī sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. "Uzticēties citiem ir vieglāk, ja cilvēks jūtas pārliecināts par sevi, zina, ka tiks sadzirdēts un saprasts, spēj sarežģītās situācijās pielāgoties un bērnībā ir izjutis vecāku rūpes. Taču to dažkārt apdraud finansiāli sarežģījumi un laika trūkums ģimenei. Uzticēšanās panākama, vairojot sabiedrības iesaisti, līdzsvarojot dažādu sabiedrības grupu intereses kopējam sabiedriskajam labumam un daudz mērķtiecīgāk skaidrojot izvēles un cēloņsakarības, kas ietekmē valsts ilgtermiņa izaugsmi," teikts NAP2027.
Savukārt virziens "reģionālā attīstība" minēts kā amats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Plānā teikts, ka reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana ir panākama, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darbavietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
Patlaban spēkā esošā "Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam" (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.