Šaurajā zemes strēlē, kas atdala Kaņiera ezeru un Rīgas līci, šogad ir tik augsts gruntsūdens līmenis, ka māju pagrabi pilni ūdens. Šodien Vides ministrijā speciālisti un pašvaldības pārstāvji nāk kopā, lai spriestu, kā palīdzēt iedzīvotājiem.
Kaņieris atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un likumsakarīgi, ka iedzīvotāji šobrīd to vaino savas dzīves kvalitātes kritumā. Kaut arī ezera apsaimniekošanas plānā noteiktās ūdens līmeņa maksimālās atzīmes netiek pārsniegtas, Lapmežciems, Ragaciems, Bigauņciems mirkst ūdenī. Iedzīvotāji uzskata, ka vidējā atzīme 2,10 metri ir pārāk augsta un tāpēc plāns jāpārskata. Lapmežciema pagasta pārvaldniece Dace Galandere lēš, ka viņas pārraugāmajā teritorijā vien ūdeņi rada problēmas 150 māju iemītniekiem. "Problēmas ir visā teritorijā, jo esam šaura zemes strēmele starp jūru un ezeru. Slūžas tagad ir vaļā, taču tās nespēj nosūkt milzīgo ūdens kvantumu." Arī pašas pārvaldnieces māja ir mitrumā. "Situācija ir nenormāla! Peļķe pie manas mājas šogad nav izžuvusi nevienu brīdi – pat vasaras karstajās dienās."
Versijas par gruntsūdens celšanās iemesliem esot vairākas. Pirmām kārtām slūžām esot nozagta automātika, tātad to regulācijā jāpaļaujas uz cilvēku, nevis elektroniku.
Viens no Lapmežciema aktīvistiem Ziedonis Pētersons pieļauj, ka slūžas regulē vien tad, kad iedzīvotāji saceļ trauksmi. "Vēl vakar aizbraucu līdz saviem mežiem Antiņciemā, un viss mirkst ūdenī!" Iespējams, ka aizsērējusi arī otra ūdens izeja no ezera uz jūru – Siliņupīte.
Agrāk ar slūžu regulēšanu nodarbojās pats parks, tagad to dara uzņēmums Latvijas valsts meži. Rekreācijas iecirkņa vadītājs Aldis Sāvičs gan uzskata, ka pārmetumiem nav pamata. Tas līmenis, kas norādīts apsaimniekošanas plānā, tiek ievērots. Savukārt māju pagrabos ūdens stāv arī pie 2,08 metru atzīmes. "Mēs domājam, ka ezers te nav pie vainas. Šogad visa Latvija slīkst," saka speciālists. Tikmēr pašvaldība uzskata, ka, iespējams, jādomā par ezera apsaimniekošanas plāna pārskatīšanu. D. Galandere stāsta, ka šis dokuments izstrādāts 1994. gadā un pašlaik nav skaidrs, kas ņemts par pamatu optimālajai ūdens augstuma atzīmei, kas, kā tagad izrādās, vairs nav optimāla. Pārvaldniece piebilst, ka gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos varētu būt sekmējusi arī pašu iedzīvotāju darbība vai bezdarbība – daudzviet ir pārrakti vai aizsērējuši grāvji. Lai tiktu lielākā skaidrībā, no kurienes patiesībā nāk traucējošie ūdeņi, pagasts vēlas algot zinātniekus un veikt hidroloģisko izpēti.
Slīkstošie pagasti ietilpst Engures novadā, un tā vadība pieļauj, ka problēmas cēlonis ir Ķemeru nacionālā parka pārmērīgā ietekme, nevis tikai vienas slūžas. Pašvaldības mērs Gundars Važa uzskata, ka parka un iedzīvotāju intereses ir jāsabalansē, jo šobrīd vairāk tiek domāts par Kaņiera zivīm, nevis apkārtnē mītošajiem cilvēkiem. 45% pašvaldības teritorijas noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Tikmēr Ķemeru parka direktore Ērika Kļaviņa liek noprast, ka zivis un cilvēki ir vienlīdzīgi. "Mēs neesam pret iedzīvotājiem, jo iedzīvotāji ir viena no parka sastāvdaļām." Līdzīgi kā pagasta vadība, arī parka darbinieki uzskata, ka vispirms jāizpēta, no kurienes tik daudz ūdens pieplūdis. Pēc tam, ja nepieciešams, var domāt par plāna pārskatīšanu.