Šovasar Latvijas viesu namos un viesnīcās visbiežākie viesi bijuši latvieši, lietuvieši, par 20% salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies Vācijas tūristu skaits, četras reizes vairāk tūristu kā citus gadus šogad bija no Krievijas.
Kā šorīt Latvijas Radio tūristu pieplūdumu no Krievijas skaidroja asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, visticamāk, tas saistīts ar smogu lielākajās Krievijas pilsētās. "Lielais karstums vasarā arī pie mums pat visslinkāko rīdzinieku šogad mudināja doties tuvāk pie ūdeņiem," sacīja Ziemele.
Kopumā šī vasara lauku tūrisma biznesā esot bijusi īsta Dieva dāvana, arī gada griezumā tas bijis nedaudz labāks nekā iepriekšējais gads, tomēr Ziemele nevarot apgalvot, ka krīze esot galā un cilvēki būtu atsākuši ceļot kā "treknajos gados".
Liels atvieglojums nozares uzņēmējiem bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums uz 10% no šī gada 1.maija pēc tam, kad no pagājušā gada PVN izmitināšanas pakalpojumiem piemēroja 21% likmi. Kā sacīja Ziemele, šo starpību lauku tūrisma uzņēmēji varēja ieguldīt attīstībā.
Lauku tūrisma uzņēmēji joprojām aktīvi meklē un izmanto iespējas attīstībai piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu, taču lielākajā daļā gadījumu, ja arī finansējums projektam ir piešķirts, tas netiek izmantots, jo bankas nedod kredītu līdzfinansējumam. Tūrisms joprojām ir liels riska faktors banku kredītiem, piebilda Ziemele.
Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka reāli izmantoti tikai 3% no Eiropas finansējuma, 97% projektu netiek īstenoti.
Finansējumu parasti izmanto infrastruktūras attīstībai - laivu, velosipēdu, zirgu iegādei, lai dažādotu atpūtas piedāvājuma klāstu un lai lauku tūrisms neasociētos tikai ar pārgulēšanu lauku mājā, sacīja asociācijas vadītāja un piebilda, ka nereti viesu mājas saimniekam ir ērtāk un izdevīgāk pašam par savu, nevis Eiropas fondu naudu iekārtot, piemēram, izjādes laukumu vai velotrases. "Tā birokrātija, lai vēlāk atgūtu 30% finansējumu no Eiropas, ir pārāk nežēlīga," uzskata Ziemele.
Ziemele noliedza iespēju, ka lauku tūrismā būtu iespējams tā dēvētais "pelēkais bizness", jo aptuveni 60% lauku tūrisma uzņēmumu ir mazi, ļoti mazi - viesu nams līdz 10 gultasvietām, piecas istabas, lielu daļu šādu viesu namu vada pensijas vecuma cilvēki, kuri, uzturot savu nekustamo īpašumu, ienākumus investē uzņēmumā. Apgrozījums nepārsniedz 10 000 latu gadā, līdz ar to arī ar PVN nekas valstij nav izkrāpts.
Ziemele sacīja, - lai arī karstā vasara jau ir aiz muguras," tūrisma sezona nekādā galā vēl neesot".
Jau ziņots, "Lauku ceļotājs" ir profesionāla lauku tūrisma asociācija, kas dibināta 1993.gadā un patlaban apvieno aptuveni 300 biedrus - lauku naktsmītņu saimniekus visā Latvijā.