Pauž skepsi par poligrāfa izmantošanu Valsts policijas priekšnieka amata konkursā

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Bijušās augstas Valsts policijas (VP) amatpersonas ir skeptiskas par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) plāniem VP priekšnieka amata konkursā izmantot poligrāfu jeb pārbaudi ar melu detektoru.

Bijušais VP priekšnieks un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs uzskata, ka poligrāfa izmantošana personu atlases procesā nebūtu atbalstāma, pamatā trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tam ir tiesiski iemesli. Kvalitatīva pārbaude ar poligrāfu Latvijā ir ekspertīze, kuru veic tiesu eksperts. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ekspertīze ir izmeklēšanas darbība. Šādu ekspertīzi veic galvenokārt kriminālprocesā, taču var izmantot arī civilprocesā un administratīvā procesa lietās. Taču šīm ekspertīzēm nav apsūdzošas ievirzes, tās ir tikai kā viens no veidiem personas atbilžu patiesīguma noskaidrošanai. Tāpat šāda veida ekspertīze nav obligāta, vienmēr nepieciešama personas brīvprātīga piekrišana.

Velšs norādīja, ka poligrāfa ekspertīzi neizmanto nevienas valsts amatpersonas atlases procesā. Ņemot vērā, ka atlase ir publiskās pārvaldes sfērā, atlases procedūra ir jābalsta uz visiem pieejamu publisku nolikumu, kas tādējādi būs pieejams jebkuram pretendentam. "Šaubos, ka prasība kandidātiem obligātā kārtā iziet poligrāfa ekspertīzi, var tikt iekļauta prasībās," norādīja Velšs.

Otrkārt, poligrāfa izmantošana nav atbalstāma ētisku un morālu apsvērumu dēļ, jo atlases procedūrā pārbauda nevis kandidāta atbilžu patiesumu, bet gan kandidāta kompetences, zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

"Jautājumi, kuru atbilžu patiesums būtu vēl jāpārbauda ar poligrāfu, pēc būtības vispār neattiektos uz amata prasībām un atlases mērķi. Pie tam, ja kāds no kandidātiem atteiktos no šādas pārbaudes, tad uzreiz iegūtu neuzticību un nepamatotas aizdomas. Taču pat kriminālprocesā persona var atteikties no šādas ekspertīzes un tas nevar radīt nekādas tiesiskas sekas," norādīja Velšs.

Treškārt, VP priekšnieka amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama augstākās kategorijas pieeja sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Tādējādi personas pārbaudi attiecībā uz drošības riskiem, veic valsts drošības iestādes. Jebkādu pamatotu šaubu vai faktu gadījumā kandidātam tiktu atteikta pieeja valsts noslēpumu objektiem, norādīja Velšs.

Arī bijušais VP priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa aģentūrai LETA pauda skeptisku viedokli par poligrāfa izmantošanu, lai arī atsevišķu rietumvalstu valsts struktūrās obligāti veic šādu pārbaudi.

"Pirmkārt, poligrāfu var apmānīt, turklāt kurš tad tos pretendentiem uzdodamos jautājumus noformulēs un kādi tie jautājumi būs," retoriski jautāja Rekšņa un piebilda, ka šādā gadījumā arī būtu jāmaina likumdošana.

Lai arī līdzšinējais VP priekšnieks Ints Ķuzis par saviem iespējamiem pēctečiem minējis divus kandidātus - Andreju Grišinu un Juri Šulti, Rekšņa uzskata, ka Latvijā ir vismaz desmit cilvēki, kuri varētu atbilst šim amatam. "Ja paskatāmies vēl plašākā mērogā, tad potenciālo kandidātu skaits ir vēl lielāks. Es saprotu, ka mērķis ir panākt labākas policijas nostiprināšanu, taču ne jau poligrāfs to paveiks. Vienkārši ir jāuzņemas atbildība un jāstrādā," piebilda Rekšņa.

Ģirģens nesen publiski paziņoja, ka VP priekšnieka amata konkursā piemērotākā kandidāta atlasē plānots izmantot poligrāfu jeb pārbaudi ar melu detektoru.

Viņš sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis, ka process nākamā VP priekšnieka atlasei būs ļoti atklāts un neparasts, "īpaši nolikumā paredzētais poligrāfa tests".

Poligrāfa izmantošana nodrošinās to, ka pieteiksies godīgi, spējīgi un pareizu mērķu vadīti kandidāti, uzskata Ģirģens.

Ģirģens nesen TV3 raidījumam Nekā personīga atzinis, ka ieņemot augustu amatu ir tikai normāli, ja "tā tiek pārbaudīta attiecībā uz visiem riskiem."

Pastāvot arī operatīvā informācija, taču šādā ekspertīzē varētu uzdot jautājumus par finansējumu ofšoros un to vai ģimenes locekļi ir ieinteresēti iepirkumos.

Tāpat ministrs raidījumam skaidrojis, ka poligrāfa izmantošanas mērķis nav pretendentu pazemošana. Personas, kuras neesot gatava poligrāfa pārbaudei, droši varot nepieteikties un dienestu pamest.

Ģirģens arī apliecinājis, ka kandidātu vērtēšanas komisijā viņš nedarbosies, taču tajā tiks iekļauti, piemēram, Ģenerālprokuratūras un Valsts drošības dienesta pārstāvji, kā arī tiks piesaistīta personāla atlases kompānija un arodbiedrība.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs paredzējis jauno VP priekšnieku izvēlēties konkursā, kurā kandidātu atbilstību iestādes vadītāja amatam novērtēs ministra izveidota komisija.

Pagājušā gada nogalē esošais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10.februāris bija pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā. No 11.februāra līdz konkursa beigām par VP priekšnieka pienākumus izpildītāju nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.