Tiesībsargs Juris Jansons aicina pārskatīt sociālā nodrošinājuma apmērus uz Latviju pārsūtītajiem patvēruma meklētājiem, jo pašlaik noteiktais slieksnis ir tik zems, ka nespēj nodrošināt bēgļu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā.
Šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Jansons stāstīja, ka sociālā nodrošinājuma apmērs nav mainījies vairākus gadus. "Tas ir palicis aptuveni 200 eiro apmērā un šaubos, ka par šādu naudas summu varētu pietikt, lai tiktu nodrošināti normāli dzīves apstākļi un minētās personas cienīgi varētu iekļauties sabiedrībā," sacīja Jansons.
Viņaprāt, kritiskā situācija par uz Latviju deportētajiem patvēruma meklētājiem nav mainījusies, tāpēc Latvijas amatpersonām sava attieksme pret šo jautājumu ir jāmaina un sociālā nodrošinājuma piešķiršanas kārtība jāpārskata pēc būtības.
Tomēr uz jautājumu, vai Latvijai būtu kaut kas jāmaina šajā jautājumā, jo parasti bēgļi Latviju izmanto, lai nokļūtu citās valstīs, kurās sociālās garantijas ir lielākas, Jansons piekrita, ka tā bieži vien esot un piebilda, ka neskatoties uz to valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz otrreizējās kustības starp dalībvalstīm radītajām sekām. Pat gadījumā, ja starptautisko aizsardzību saņēmušās personas nav izmantojušas Patvēruma likumā noteiktās garantijas uz pabalsta un integrācijas pasākumu saņemšanu, Latvijai ir pienākums aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Jau ziņots, ka Latvijā kopš 2016.gada patvēruma meklētājiem, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu gada laikā no statusa piešķiršanas brīža pieejams sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums. Tāpat Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno virkni pasākumu šo personu integrācijas darba tirgū un sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.
Sociālā atbalsta apjoms bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kas atgriežas Latvijā, ir atkarīgs no tā, pēc kāda laika persona ir atgriezusies Latvijā kopš bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas. Ja atgriešanās notika 12 mēnešu laikā, tad persona var saņemt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu, vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu izmaksāt pabalstu, kas pienākas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī lūgt atbalstu pašvaldībā.
Savukārt gadījumā, ja persona ir atgriezusies pēc 12 mēnešiem, persona var vērsties pēc atbalsta pašvaldībā, tostarp pēc patversmes un krīžu centru pakalpojumiem, turklāt, atgriežoties Latvijā, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušajām personām ir tiesības reģistrēties NVA.
