Tiesībsargs kritizē Saeimu mediķu algu dēļ

 
©Kaspars Krafts/F64

Saeimai nespējot izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto mediķu algu palielināšanu, sabiedrībai ir jājautā, cik rīcībspējīgs ir parlaments, jo likums ir un tas jāpilda, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

"Es esmu par tiesisku un atbildīgu politiku, kas arī noteikts Latvijas Satversmē, tāpēc šajā jautājumā politiķiem ir jābeidz spīdzināt sabiedrība un savas lietas jāizdara līdz galam. Es piekrītu, ka tas atrisināts līdz pusei un daļējs finansējums tika rasts, bet tas ir nepietiekami, jo likums ir jāpilda, jo tas ir principiāls jautājums," sacīja Jansons.

Viņš atgādināja, ka ir nosūtīts aicinājums Saeimai līdz 2020.gada 1.jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma noteiktajam, lai gan paralēli tam Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai tiesībsarga sūdzību.

Jau iepriekš Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka 2018.gada rudenī jaunievēlētā Saeima, apzinoties situācijas nopietnību, vienbalsīgi pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, dodot uzdevumu valdībai nākamo trīs gadu laikā mērķtiecīgi palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji par 20% gadā - 2019.gadā par 87 miljoniem eiro, 2020.gadā par 191 miljoniem eiro un 2021.gadā par 314 miljoniem eiro.

Lai izpildītu likumā ierakstīto, 2020.gada valsts budžetā bija nepieciešams papildu paredzēt 119 miljonus eiro, tomēr tā vietā valdība un likumdevējs lēma tikai par 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu.

Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra, ka pieņemot šos grozījumus, Saeima sabiedrībai bija devusi skaidru un nepārprotamu apsolījumu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu trīs gadu garumā konkrētā apmērā, tomēr līdz ar budžeta pieņemšanu pastāvošā tiesiskā skaidrība tika izjaukta.

Siliņa atzīmēja, ka veselības joma ir viena no svarīgākajām valsts pamatvērtībām tautsaimniecības izaugsmē un attīstībā. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvija jau gadiem saskaras ar veselības aprūpes darbaspēka trūkumu, kas rada draudus veselības aprūpes pieejamībai un nelabvēlīgi ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.

Veselības aprūpes nozares uzdevums ir nodrošināt Latvijas sabiedrību ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, tomēr, ja nozarē nav cilvēkresursu, kas nodrošina medicīniskās palīdzības sniegšanu, tiek apdraudēta sabiedrības veselība un valsts ilgtspēja kopumā, pauda Tiesībsarga biroja pārstāve.

Jau ziņots, ka pērn Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām šogad nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Tāpat līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.