Valdību veidojošās koalīcijas sadarbības padome šodien vienojās Finanšu ministrijā (FM) izveidot darba grupu valsts budžeta plānošanas pilnveidošanai.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc viņa priekšlikuma darba grupā ir uzaicināta darboties arī valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Šodien tika pārrunāta nepieciešamība veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai valsts budžeta līdzekļu izlietojumu padarītu efektīvāku un vērstu uz konkrētu rezultātu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Tā ir objektīva nepieciešamība - saimniekot efektīvi," teica Daudze. "No tā, cik pārdomāti un mērķtiecīgi rīkosimies ar valsts naudu, būs atkarīgas mūsu iespējas pārvarēt krīzi."
Saeimas darba grupa ir izstrādājusi grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā un likumā "Par budžetu un finanšu vadību", kas vērsti uz to, lai panāktu politikas plānošanas dokumentu sasaisti ar pieejamajiem finanšu resursiem un tiktu noteikti gan sasniedzamie rezultāti, gan atbildība par iecerētā sasniegšanu.
Savukārt FM ir sagatavojusi Fiskālās disciplīnas likuma koncepciju, kas paredz būtiski stiprināt fiskālās disciplīnas pasākumus, ar likumu apstiprināt vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus, stingri ierobežot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu, paredzot pat attiecīgas izmaiņas Satversmē.
Piedāvājums paredz noteikt, ka valsts tiesiskajā regulējumā aiz Satversmes būtu Fiskālās disciplīnas likums, Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likums, Ikgadējais valsts budžeta likums un likums par budžetu un finanšu vadību.
Dokumentā FM piedāvā ar fiskālās disciplīnas likumu ieviest vairākus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā, piemēram, ar likumu uz trim līdz četriem gadiem tikšot nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance. Turklāt, sagatavojot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus.
Rosināts noteikt skaitliskus nākotnes nosacījumus, kādai jābūt budžeta bilancei atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā.
Šajā gadījumā izšķiršanās tiek piedāvāta starp četriem bilances nosacījumu variantiem - ja ir plānots iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, budžets jāplāno ar pārpalikumu vai sabalansēts, ja ir plānots IKP samazinājums, deficīts nevar pārsniegt 3% no IKP.
Vēl viens variants paredz budžeta bilanci rēķināt pēc formulas, kad tā nedrīkst būt zemāka par prognozētā IKP pieauguma un vidējā IKP pieauguma iepriekšējos desmit gados starpību, reizinātu ar koeficentu 0,4. Trešais variants paredz, ka bilance nedrīkst būt zemāka par prognozētā IKP pieauguma reizinājumu ar koeficentu 0,2, bet ceturtais variants paredz budžeta bilances noteikšanu pēc plašas un kombinētas metodes.
FM virzītais redzējums paredz noteikt, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai, kā arī tiek aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei, paredz FM piedāvājums.
Pēc FM domām, ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami vairāki mērķi - nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts piecu līdz 10 gadu perspektīvā spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk, nekā tiek nopelnīts.
Ņemot vērā, ka šīs ekonomiskās krīzes laikā būs būtiski pieaudzis valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, FM uzskata, ka ir jāpanāk, lai nākotnē parāds pakāpeniski tiek samazināts, jānodrošina, ka ekonomiskās augšupejas gados tiek veidoti uzkrājumi un samazināts valsts parāds, tādējādi nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim, izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, kā arī jāierobežo budžeta grozījumu iespējamība un pieļaujamā rīcība fiskālā gada laikā.
FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat veicot izmaiņas Satversmē, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mīkstināts.
Fiskālās disciplīnas likuma sagatavošana ir viens no darāmajiem darbiem, kuru Latvija apsolījusi starptautiskajiem aizdevējiem.
Daudze pastāstīja, ka koalīcija uzskata, ka no visiem trim iespējamiem likumu grozījumu projektiem ir jāsagatavo viens, par kuru lems jau 10.Saeima. Tomēr likumprojekta aprisēm ir jābūt skaidrām jau septembra beigās vai oktobra sākumā, piebilda Daudze.