Prezidents izsludina grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā

Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas maina pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu un ļauj šādos gadījumus vietvaras ievēlēt uz vairāk nekā četriem gadiem.

Abi likumi stāsies spēkā rīt, 22.februārī.

Šie likumu grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu.

Valdības koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Likumu grozījumi Saeimā tika pieņemti jau pērnā gada izskaņā, bet decembrī pēc opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot pērn 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levitam bija pienākums apturēt grozījumu likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu uz diviem mēnešiem. Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.

Neviena no partijām, tostarp arī prasības iesniedzēji Levitam, nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu, līdz ar to paraksti netika savākti.

Saskaitījusi parakstu vākšanā savāktos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu par likuma "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" atcelšanu parakstījuši 6007 vēlētāji, bet likuma "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atcelšanu parakstījuši 5956 vēlētāji. Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir publicējami. Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.

Lai šīs likumu izmaiņas attiektos jau uz gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, tās bija jāizsludina pirms Saeimā pieņemtā likuma par Rīgas domes atlaišanu.