Lembergam grib liegt ieeju Saeimā

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saeimas Juridiskajai komisijai strādājot pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, apstiprināti priekšlikumi, kas paredz aizliegt deputātiem balsojumos atturēties. Tomēr, skatot priekšlikumu plenārsēdē, balsojums jau varētu būt cits nekā komisijā, jo daudzi koalīcijas pārstāvji to neatbalsta. Savukārt citam priekšlikumam atbalsts ir neapstrīdams – plānots noteikt ierobežojumu Ventspils pašvaldības vadītājam Aivaram Lembergam iekļūt Saeimas ēkās.

Nododot izskatīšanai komisijām, Saeimas vairākuma atbalstu guva jauno konservatīvo priekšlikums, kas būtiski ierobežos A. Lemberga tiesības pārvietoties par Saeimas ēkām. Proti, pašlaik spēkā ir likuma norma, kas bijušajiem Saeimas deputātiem un Neatkarības deklarāciju 1990. gadā atbalstījušajiem Augstākās padomes deputātiem ļauj apmeklēt Saeimas ēkas bez īpašas caurlaides pieteikšanas. Konservatīvo un deputāta Artusa Kaimiņa parakstītais priekšlikums paredz liegt šādu iespēju tādiem bijušajiem deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Kā zināms, šādas sankcijas pašlaik vērstas tikai pret A. Lembergu. Šādas normas apstiprināšana gan nenozīmē, ka A. Lembergam būs liegts iekļūt Saeimas ēkās. Lai to darītu, viņam būs nepieciešama vispārīgā kārtā iegūta caurlaide.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Gundars Daudze gan centās pārliecināt kolēģus, ka šis priekšlikums ir juridiski nekorekts, taču viņa viedoklis atbalstu neguva. «Atbilstoši mūsu pašu pieņemtajam Sankciju likumam .. tikai ANO Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā. Un šeit nav pieminētas ne NATO, ne NATO dalībvalstis. Un līdz ar to šie iesniegtie grozījumi neatbilst pašreizējam tiesiskajam regulējumam,» neveiksmīgi argumentēja G. Daudze.

Juridiskā komisija apstiprinājusi arī strīdīgo priekšlikumu par deputātu balsojumiem, kura autori ir personīgā strīdā iestigušie deputāti A. Kaimiņš un Aldis Gobzems. Tas paredz, ka tikai tie deputāti, kas balsojuši «par» vai «pret», uzskatāmi par tādiem, kas piedalījušies balsojumā. Pašlaik deputāti, kuri balso atturoties, tiek skaitīti kā balsojuma dalībnieki, un balsojuma iznākumā šīs viņu balsis pieskaita likumprojektu neatbalstošajām.

Piedāvājot šo priekšlikumu, tā iniciatori skaidro, ka atturēšanās no balsošanas ir pretrunā ar Saeimas locekļa pamatuzdevumu - pieņemt lēmumus. Viņuprāt, izmaiņas jāveic, lai veicinātu parlamentāriešu spēju pieņemt lēmumus, kā arī tāpēc, ka atturēšanās balsojumā slēpti dublē balsojumu «pret». Turklāt šāda kārtība maldinot sabiedrību par deputātu patieso nostāju pret balsojuma priekšmetu. Tomēr par spīti balsojumam atbildīgajā komisijā šīs iniciatīvas liktenis Saeimas balsojumā var atšķirties. Piemēram, Saskaņa neatbalstīs to. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda, ka ir situācijas, kad koalīcijas pārstāvji iesniedz likumprojektu, ar ko ir iespēja iepazīties vien trīs līdz septiņas minūtes. Šādā gadījumā arī deputāti balsojumā atturas, jo nav īsti zināms, par ko notiek lemšana. Arī Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība sliecas neatbalstīt šo iniciatīvu.