Uzzini, cik turpmāk būs jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Pēc tam, kad Rīgas domes būs noslēgusi līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā uzvarējušajiem operatoriem, tarifi pilsētā pieaugs vidēji par 1% līdz 3%.

Iepirkuma rezultāti noteiktajā termiņā netika pārsūdzēti, kā rezultātā jau tagad SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide" noslēguši līgumu ar pašvaldību un no 10.marta iedzīvotāji varēs sākt pārslēgt līgumus. Darbu operatori sāks no 20.maija.

Uzņēmums "Clean R" nodrošinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā ar tarifu 16,14 eiro par kubikmetru ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā arī Kurzemes rajona administratīvajā teritorijā, kur tarifs būs 16,43 eiro par kubikmetru.

Līdz šim Centra apkaimē tarifs bija 15,97 eiro par kubikmetru, bet Kurzemes rajonā - 16,21 eiro par kubikmetru.

Savukārt uzņēmums "Eco Baltia vide" šos pakalpojumus sniegs Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvajā teritorijā, nodrošinot tarifu 16,53 eiro apmērā par kubikmetru ar PVN. Līdz šim šajās teritorijās tarifs bija 16,09 eiro par kubikmetru ar PVN.

Iedzīvotāju ērtībām ir izveidots arī zvanu centrs, kurā zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā pirmdien no plkst.8.30 līdz 18, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst.8.30 līdz 17 un piektdien no plkst.8.30 līdz 16 ir iespēja uzdot interesējošos jautājumus.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Zemgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā turpmāk nodrošinās uzņēmumu apvienība "Lautus" un "Pilsētvides serviss", kuri ir apliecinājuši, ka līgumu ar pašvaldību noslēgs tuvāko dienu laikā.

Līdz jauno līgumu stāšanās spēkā brīdim, atkritumus pilsētā izved "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus".

Vienlaikus, līdz 12.martam ir spēkā arī Saeimas izsludinātais ārkārtējās situācijas regulējums. Kā aģentūra LETA noskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), nedz valdībai, nedz Saeimai īpašs lēmums par regulējuma atcelšanu jāpieņem nebūs, jo 5.februārī stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Proti, patlaban likums nosaka, - ja pašvaldība nebūtu noslēgusi jaunus sadarbības līgumus, atkritumu izvešanu varētu turpināt pašreizējie komersanti līdz brīdim līgumu noslēgšanas brīdim, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus.

Kā ziņots, 5.decembrī, balstoties uz jaunajiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, tika izsludināts atkārtots konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Jaunie noteikumi stājās spēkā 4.decembrī un pilsētu paredz dalīt četrās zonās, izpilddirekciju robežās.

Divi atkritumu apsaimniekotāji - "Lautus" un "Eco Baltia vide" - bija iesnieguši sūdzības par iepirkuma nolikumu, taču vēlāk tās atsauca.

Rezultātā iepirkumā par uzvarētājiem atzīti četri komersanti.

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvo teritoriju, kā arī Pārdaugavas izpilddirekcijas Kurzemes rajona administratīvo teritoriju apsaimniekos SIA "Clean R".

Par uzvarētāju Pārdaugavas izpilddirekcijas Zemgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā atzīti SIA "Lautus" un SIA "Pilsētvides serviss", bet par uzvarētājiem Ziemeļu izpilddirekcijas Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvajā teritorijā - SIA "Eco Baltia vide".

Maksimāli iespējamā līgumu summa visām četrām daļām kopā ir 268,30 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Līgumu paredzēts slēgt uz septiņiem gadiem, vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais koncesijas līgums ar AS “Tīrīga” ir spēkā esošs un AS “Tīrīga” ir tiesīga turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un uzsākt pakalpojuma sniegšanu.

"Eco Baltia vide" piešķirtajā Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zonā ir aptuveni 260 000 iedzīvotāju. Tam seko Centra un Latgales priekšpilsētas zonā ar aptuveni 203 000 iedzīvotāju. Tikmēr Kurzemes rajonā ir aptuveni 127 000 iedzīvotāju, bet Zemgales rajonā - 103 000 rīdzinieku.

Teritoriāli vislielākā būs Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zona, kas aizņems aptuveni 13 297 hektārus platības, savukārt Zemgales rajons - aptuveni 3966 hektārus. Kurzemes rajons tikmēr teritoriāli aizņems aptuveni 7615 hektārus lielu platību, bet centra rajons un Latgales priekšpilsēta - aptuveni 4970 hektārus.

Kurzemes rajonā ietilps tādas apkaimes kā Daugavgrīva, Ķīpsala, Imanta, Zasulauks, Buļļi, Bolderāja un citas. Savukārt centra un Latgales priekšpilsētas zona aptvers Ķengaragu, Grīziņkalnu, Vecrīgu, Pļavniekus, Rumbulu un citas apkaimes. Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zonā ietilpst tādas apkaimes kā Brasa, Dreiliņi, Mežciems, Purvciems, Mežaparks, Sarkandaugava, Teika un citi. Tikmēr Zemgales priekšpilsētā ietilps Āgenskalns, Zolitūde, Ziepniekkalns, Pleskodāle u.c.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais