Valsts prezidents rīt izsludinās grozījumu likumā par pašvaldībām un vēlēšanām
Valsts prezidents Egils Levits rīt izsludinās "Grozījumu likumā "Par pašvaldībām" un "Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Justīne Deičmane.
Šodien "Latvijas Vēstnesī " publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums, ka apturētie likumi "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" un "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" tautas nobalsošanai nav nododami.
Oficiālajā izdevumā rakstīts, laikā no 16.janvāra līdz 14.februārim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta 2019.gada 23.decembrī apturētajiem grozījumiem.
Saskaitījusi parakstu vākšanā savāktos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatējusi, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu par likuma "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" atcelšanu parakstījuši 6007 vēlētāji, bet likuma "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atcelšanu parakstījuši 5956 vēlētāji.
Saskaņā ar Satversmes 72.panta otro teikumu Valsts prezidentam bija pienākums apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasītu ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šajā gadījumā Valsts prezidents izpildīja Satversmē noteikto - apturēja likumu publicēšanu, jo bija saņemts deputātu pieprasījums par to.
Kā informēja Deičmane, 21.februārī abi likumi tiks publicēti "Latvijas Vēstnesī".
LETA jau vēstīja, ka decembrī, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības, Valsts prezidentam bija pienākums apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās šie grozījumi ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumus parlaments pieņēma pērn 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas "KPV LV" pretēju nostāju.
Vairāki desmiti Saeimas opozīcijas deputātu vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu šos grozījumus.
Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot pērn 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levitam bija pienākums apturēt grozījumu likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu uz diviem mēnešiem. Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.