No zoodārza valdes atlaistais Morozovs lūdz pārbaudīt pašvaldības darbinieku rīcību

No pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" valdes locekļa amata atbrīvotais Andris Morozovs (S) vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudīt Rīgas domes izpilddirektora Jura Radzeviča un citu pašvaldības iesaistīto darbinieku rīcībā ir saskatāms interešu konflikts, kā arī pazīmes iespējamam noziedzīgam nodarījumam.

Šodien Morozova sasauktajā preses konferencē, gan viņš, gan bijušais valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka noraidīja Radzeviča pārmetumus par zooloģiskā dārza teritorijas piesārņošanu un nesamērīgu algu politiku.

Līdaka stāstīja, ka smilšu kaudzes zoodārza teritorijā veidojās gan "Āfrikas savannas" būvniecības laikā, gan arī ikdienā, kad vajag, izrakt kādu bedri, citviet izveidojas smilšu kaudze. Smiltis nav racionāli izvest, jo pēc kāda laika tās ir nepieciešamas, lai veidotu valni kādā no dzīvnieku voleriem.

"Zoodārzam tiek atvestas kravas ar zariem, kuri tiek izmantoti dzīvnieku barībai. Kad tie ir nograuzuši mizu, zari tiek savākti un uzkrāti kaudzēs un pāris reizes gadā tos sašķeldo. Zemās kvalitātes dēļ šķeldu neizmanto apkurei, bet tā pakāpeniski tiek izmantota apstādījumu mulčēšanai. Tādējādi tiek nodrošināta aprites ekonomika. Ar tiem līdzekļiem, kas mums ir, cenšamies ļoti racionāli rīkoties," sacīja Līdaka.

Morozovam ir aizdomas, ka valdes atlaišanai ir citi iemesli, proti, pašvaldības izpildvaras pārstāvju ieinteresētība vairāku miljonu vērtā Mežaparka zemesgabala, kas 2011.gadā 15.augustā tika nodots Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam bezatlīdzības lietošanā, atsavināšana.

"Uz šī zemes gabala atrodas ātro kredītu kompānijai AS "MTB Finance" piederoša privātmāja, ko uzņēmēji jau vairākus gadus neveiksmīgi cenšas pārdod par 1,43 miljoniem eiro. Pie ēkas var piekļūt, izbraucot cauri zooloģiskā dārza iežogotajai teritorijai. Pirms nepilniem desmit gadiem, lai piekļūtu šai ēkai speciāli tika izbūvēti vārti, ko uzrauga sargs," sacīja Morozovs. Šomēnes šim īpašumam ir nodibināts ceļa servitūts 227 kvadrātmetru platībā, kas nozīmē, ka ceļam ir jābūt pieejamam publiskai lietošanai. Ceļš ved cauri iežogotai zooloģiskā dārza teritorijai, skaidroja Morozovs.

Līdaka piebilda, ka privātmāja savulaik tika uzbūvēta uz nodegušas mājas pamatiem.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors un SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" turētājs Juris Radzevičs uzņēmuma valdi - Ingmāru Līdaku un Andri Morozovu (S) - ir atbrīvojis no amata, jo uzskata, ka viņi pieļāvuši teritorijas piesārņošanu un nesamērīgi augstas uzņēmuma vadības algas salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem.

Radzevičs aģentūrai LETA stāstīja, ka viens no iemesliem valdes atstādināšanai bijusi zemesgabalā starp Ezermalas un Cimzes ielām Rīgas pilsētas būvvalde konstatētais būvgružu radītais piesārņojums 1500 kvadrātmetru platībā. Teritorija ir ierobežotas pieejamības, tādēļ esot skaidrs, ka bez zoodārza pārstāvju atļaujas neviens tur piekļūt nevarot.

Pēc Radzeviča teiktā, saņemot informāciju no būvvaldes, viņš aicinājis zoodārza valdi sniegt paskaidrojumus par radušos situāciju, uz ko saņēmis atbildi, ka būvgruži radušies "Āfrikas savannas" ekspozīcijas izbūves laikā un uzņēmuma vadība būvniekiem mutiski atļāvusi zemi izmantot gružu novietošanai. Kurš tieši šādu akceptu sniedzis un kāpēc teritorija pēc tam nav sakopta, valde neesot spējusi pamatot.

"Uz maniem jautājumiem, vai viņi ir prasījuši paskaidrojumus no darbiniekiem un būvniekiem, atbilžu nav. Manuprāt, tā ir absolūta nevēlēšanās situāciju risināt un noskaidrot vainīgo, lai uzņēmumam nebūtu jātērē nauda teritorijas sakopšanai. Kamēr es nesāku rakstīt vēstules, viņi neko nedarīja un tagad viņi mēģina tos uzbērumus nolīdzināt ar melnzemi un visu noslēpt," savu rīcību skaidroja Radzevičs.

"Firmas.lv" pieejamie dati liecina, ka 2018.gadā zoodārzs strādājis ar 3,65 miljonu eiro apgrozījumu un 115 748 eiro peļņu.

Kā ziņots "Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza" pagaidu valdē darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatu ieņēma no 2004.gada līdz 2017.gadam, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.