Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums televīzijas saturu nākotnē veidot tā, lai vismaz 80 procenti no tā sākotnēji būtu veidoti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām, daļai televīzijas pakalpojumu sniedzēju radījis neizpratni par kritērijiem, kādi tiks piemēroti šīs proporcijas noteikšanai, daļai – raisa bažas par klientu zaudēšanu un tātad arī par iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.
Televīzijā šobrīd iespējams vērot gan Latvijā tapušus raidījumus un filmas, gan arī ārvalstīs uzņemtus seriālus, raidījumus, filmas un pat veselus kanālus (gan oriģinālvalodā, gan tulkotus). Pētījumu kompānijas Kantar dati liecina, ka 2019. gadā konsolidētās TV skatītākie kanāli bija LTV1, TV3 un PBK. Savukārt šā gada janvārī skatītākais TV kanāls bija TV3, kuram tika veltīti 10 procenti no kopējā TV skatīšanās laika (LTV1 - 9,4 procenti, PBK - 7,7 procenti).
Kantar mediju klientu direktors Oskars Rumpēters norāda, ka 2019. gadā vidēji dienā TV skatījās 67,4% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 4 gadiem, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Viens TV skatītājs pie TV ekrāna 2019. gadā pavadīja vidēji 4 stundas un 23 minūtes dienā.
Mērķis - stiprināt Latvijas informatīvo telpu
Izvērtējot likumprojektu Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju aicinājis veikt tajā būtiskus papildinājumus, proti, noteikt, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80 procentiem satura no iekļautajām papildu programmām sākotnēji jābūt veidotiem kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.
«Stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā,» norāda E. Levits.
Par Valsts prezidenta rosināto priekšlikumu Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē jau sāka diskutēt aizvadītajā pirmdienā. «Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās pamatpakās,» atbalstot prezidenta ierosinājumu, norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Par šo priekšlikumu plānots spriest kādā no nākamajām Saeimas komisijas sēdēm. Un, lai tas iegūtu likuma spēku, tas ir jāakceptē Saeimas deputātu vairākumam.
Jāstiprina kapacitāte
Tet juridiskās daļas direktors Toms Meisītis Neatkarīgajai atklāja, ka uzņēmums aicinājis komisiju kādā no tās nākamajām sēdēm uzklausīt maksas televīzijas un mediju nozares viedokli. «Jebkurā gadījumā ir būtiski stiprināt NEPLP un citu nozares atbildīgo iestāžu kapacitāti likuma un valsts drošības interesēm neatbilstoša satura ierobežošanai, svarīga vienota, labi pārvaldīta un valsts finansēta sabiedriskā medija attīstīšana, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšana, atbildības noteikšana par saturu gan tradicionālajiem, gan jaunajiem medijiem, piemēram, globālajiem sociālajiem tīkliem un platformām, kā arī aktīvāks darbs pirātisma apkarošanā,» sacīja T. Meisītis.
Arī SIA Baltcom izpilddirektors Dmitrijs Ņikitins Neatkarīgajai akcentē, ka jau šobrīd likumā operatoriem ir prasības attiecībā uz kanālu izplatīšanu pēc valodas un ražošanas valsts kritērija, bet nav iestādes, kura Latvijas tirgū pieejamos kanālus būtu gatava sagrupēt pēc atbilstības šiem kritērijiem. Attiecīgi, strādājot pie šiem grozījumiem, likumdevējam būtu arī jānosaka atbildīgā iestāde, kura vērtēs un dos atzinumu par to, kuri televīzijas kanāli atbilst likumā ietvertajai prasībai un kuri ne. Tad operatori varētu attiecīgi izvēlēties no iestādes apstiprināta saraksta, kurus kanālus tie drīkst iekļaut pamatpiedāvājumā. «Pretējā gadījumā no šo prasību ieviešanas cietīs lielākie un legāli darbojošies operatori, jo tie tiek uzraudzīti, kamēr pirātiskais tirgus, kura īpatsvars Latvijā vēl joprojām ir pietiekami liels, jo īpaši satelīta tehnoloģijā, var rīkoties pilnīgi neregulētā vidē,» brīdina D. Ņikitins.
Kritēriji - pagaidām nezināmi
Par to, vai un kā mainīsies TV satura piedāvājums, ja Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums iegūs likuma spēku, daļa Neatkarīgās aptaujāto televīzijas pakalpojumu sniedzēju ir neziņā. Daļai, iespējams, vispār nekas nebūs jāmaina.
Pēc T. Meisīša teiktā, Tet retranslēto kanālu vidū ne pamata piedāvājumā, ne tematiskajās pakās nav un nekad nav bijis neviens no Krievijas valsts sponsorētajiem ziņu kanāliem - Rossija 24 un RT (agrāk - Russia Today). «Neviens no pamatpakā esošajiem ziņu kanāliem krievu valodā netiek uzskatīts par Krievijas oficiozu. Tāpat arī Tet vienmēr ir pilnībā ievērojis NEPLP noteikto kanālu retranslācijas aizliegumu,» uzsvēra T. Meisītis.
Tet piedāvājuma pamata pakā ir 17 Latvijas kanāli ar NEPLP izsniegtām apraides atļaujām, tostarp 16 kanāli latviešu valodā un viens kanāls krievu valodā, kas tulkots latviešu valodā (PBK), 36 Eiropas Savienībā un ASV reģistrētie kanāli un astoņi Krievijā reģistrēti kanāli, tostarp ziņu kanāls Dožģ TV un septiņi izklaides kanāli, piemēram, Muz TV, Ohotnik i Ribalov, Pjatnica u.c. Savukārt tematisko paku piedāvājumā no kopumā 46 kanāliem 34 kanāliem ir ES vai EEZ valstīs izsniegtas apraides licences, tostarp diviem - Latvijā; viens kanāls ir reģistrēts Ukrainā, savukārt 11 tematiskie kanāli ir reģistrēti Krievijā.
D. Ņikitins lēš, ka Baltcom televīzijas piedāvājumā kanālu īpatsvars krievu valodā atkarībā no tehnoloģiskās platformas varētu svārstīties no 40 līdz 70 procentiem. Taču, lai pateiktu precīzi, ir jāsaprot, kas ir domāts ar jēdzienu saturs sākotnēji veidots kādā no ES valodām. «Arī tā saucamajos krievvalodīgajos kanālos daļa no satura sākotnēji nav veidota krievu valodā, piemēram, filmas un dažādi citi iepirkti raidījumi, ko kanāls iekļauj savā piedāvājumā. Šis īpatsvars kopējā kanāla piedāvājumā var būt diezgan liels. Tāpat ir kanāli, piemēram, Discovery, kuri veidoti angļu valodā, bet ir pieejami ar dublāžu krievu valodā, ko klienti labprāt izvēlas, jo angļu valodu nepārvalda. Tādējādi praksē ir sagaidāms, ka tirgū šis definējums noteikti pavērs interpretācijas iespējas,» sacīja D. Ņikitins.
Tāpat viņš uzsvēra, ka no piedāvātajiem likuma grozījumiem šobrīd nav saprotams, vai operatoriem tiks uzlikts pienākums radīt jaunu pamatpiedāvājumu vai arī ieviest izmaiņas attiecībā uz visiem šobrīd spēkā esošajiem līgumiem, ar kuru izpildi no operatoru puses abonenti rēķinās. Tādā gadījumā esot nepieciešams risināt jautājumu arī par to, no kādiem līdzekļiem tiks segti zaudējumi, kas operatoriem radīsies tādēļ, ka abonenti lauzīs līgumus ieviesto izmaiņu rezultātā, un, iespējams, izvēlēsies migrēt uz pirātiskām platformām, kurās būs brīvi pieejams tiem vēlamais saturs.
«Aktuāls ir arī jautājums, kā šīs izmaiņas ieviest dažādās tehnoloģiskās platformās. Latvijā pietiekami nozīmīga daļa operatoru darbojas analogajā platformā, kur šo izmaiņu ieviešana varētu prasīt arī nopietnas finansiālas investīcijas. Savukārt, ja piedāvātās izmaiņas de facto nozīmē to, ka visiem operatoriem, izņemot vienīgo valstij piederošo operatoru - Tet, izmaiņu ieviešana prasīs papildu investīciju veikšanu tīklā, piedāvātos grozījumus būtu nepieciešams vērtēt arī no valsts atbalsta prasību viedokļa un tā, cik šāda prasība ir atbilstoša no konkurences veicināšanas viedokļa,» teica D. Ņikitins.
Savukārt SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) kopumā raugās pozitīvi uz Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu un atbalsta to, jo tas stiprina iedzīvotāju piederību Latvijas un Eiropas informācijas un kultūras telpai. «LMT viedtelevīzija gan nav TV paka tradicionālā izpratnē - tā ir platforma, kur katrs lietotājs izvēlas sev noderīgu saturu un lietotnes - ne tikai TV kanālus, bet arī filmas, spēles un citu saturu. Tomēr LMT viedtelevīzijas TV kanālu pamata piedāvājumā jau šobrīd vairāk nekā 80 procenti satura tapis latviešu vai kādas Eiropas Savienības un EEZ valsts oficiālajā valodā - atbilstoši mūsu klientu satura patēriņa paradumiem un pieprasījumam. Tāpēc LMT viedtelevīzijas piedāvājumā nekādas izmaiņas nebūs nepieciešamas,» Neatkarīgajai sacīja LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis.