Ceļu satiksmes drošības padome, izvērtējot situāciju uz Latvijas ceļiem pēdējos deviņos gados, nākusi pie slēdziena, ka tagad jāizvērtē pašas padomes darba lietderība vai vismaz kopā nākšanas biežums. Uz šādas sērīgas nots vakardienas sēdi slēdza satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Desmitgades plāns par bojāgājušo skaita būtisku samazinājumu nav īstenojies, un arī apņemšanās 2051. gadu sagaidīt bez neviena nāves gadījuma satiksmē šķiet nesasniedzama.
Neatkarīgā jau vēstīja par 2019. gada datiem, kas letālo avāriju ziņā nav tik slikti, taču kopējais satiksmes negadījumu skaits ir būtiski pieaudzis, un tas liek apšaubīt daudzo drošības kampaņu efektivitāti. Ar mācīšanu un runāšanu šo to var panākt, taču ne uzlabot ceļu kvalitāti. Formāli arī melnajos punktos notiekošajās avārijās katrā gadījumā var vainot šoferu pārgalvību, nemākulību, neuzmanību, taču, kā secina Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis, Latvijas ceļu infrastruktūra nenovērš cilvēku kļūdas. Acīmredzot limits drošības uzlabojumiem, ko var panākt ar runāšanu, ir sasniegts.
Radarus vajag un nevajag
Policija bažījas, ka nākamajos gados gaidāma atpakaļejoša tendence un cietušo skaita pieaugums. Tas tādēļ, ka pašreizējai valdībai tehnisko satiksmes kontroles līdzekļu izmantošana uz ceļiem nav prioritāte. Iepriekš bija plāns esošajiem simt stacionārajiem radariem piepulcēt vēl otru simtu un izvietot arī to mulāžas. Bet tagad izrādās, ka nauda nav atvēlēta pat esošo radaru tehniskajam nodrošinājumam. Iekšlietu ministrijas ziņojums par šo problēmu iestrēdzis valdībā, jo ir domstarpības, vai šie līdzekļi būtu iekļaujami ministrijas bāzes finansējumā. Satiksmes drošības padomē gan neatradās neviens, kas apšaubītu nepieciešamību turpināt radaru darbību, un arī par vidējā ātruma mērierīču sistēmu eksperti izsakās atzinīgi. Kaut kad nezināmā nākotnē tā varētu atgriezties gan uz avārijām bagātā Tīnūžu ceļa, gan arī citviet. Kad, nav zināms.
Atteiksies no velotiesībām
Konceptuāli atzīstot, ka situācija satiksmes drošības jomā tālu atpaliek no vēlamās, satiksmes politiķi iecerējuši pasākumu, kas to, iespējams, pasliktinās vēl vairāk. Runa ir par satiksmes noteikumu mācīšanu bērniem. Vakardienas sēdē tika sadalīta nauda dažādiem mīkstajiem projektiem - pārsvarā sociālajām kampaņām. Raidījuma Zebra autoram Paulam Timrotam radās jautājums, kādēļ skolās netiek popularizēta veloapliecību iegūšanas iespēja. Pašlaik tas ir vienīgais veids, kā bērnus pamudināt mācīties satiksmes noteikumus. Un izrādās, ka to pašu nolemts taisīt ciet. Kā paskaidroja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns: «Mums jāiet uz to, ka bērniem nav vajadzīga apliecība.» Savukārt ministrs Linkaits viņu papildināja: «Satiksmes ministrijas ieskatā bojāgājušo velosipēdistu skaitam nav saistības ar viņu prasmēm, bet gan infrastruktūras trūkumu.» Ceļu satiksmes drošības direkcija neko daudz priekšniecībai iebilst nevar, lai gan nav pareizi likvidēt esošo kārtību, neko vietā nepiedāvājot. Principā Eiropas Savienībā ir divas pieejas, kā bērniem apgūt satiksmi. Viena ir satiksmes drošības mācība skolā, otra - velobraucēja eksāmens, pieņemot, ka ikviens cilvēks agri vai vēlu kāpj uz riteņa. Nemācīt bērniem izdzīvot satiksmē, cerot, ka tālā nezināmā nākotnē Latvija tiks piebūvēta ar veloceļiem, būtu pārdroši. Pagājušajā gadā bojā gāja astoņi riteņbraucēji un divi skrejriteņu braucēji.
Ko vēl tādu darīt?
Satiksmes padomes sēdē vismaz vienu aplamību novērst izdevās. Tā attiecas uz motobraucējiem, kas pēdējos gados kļuvusi par disciplinētāko un drošāko satiksmes dalībnieku grupu. Bojā gājušo skaita samazinājums deviņos gados par 81,8%. Un pagājušajā gadā, kad sezona bija neparasti gara - uz 17 000 Latvijas motociklistu bija tikai viens kritušais. Daļēji tas ir drošas braukšanas nodarbību efekts. Trīs pavasarus pirms sezonas sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija rīkoja iemaņu atsvaidzināšanas stundas motociklistiem. Šogad izrādījās, ka nodarbībām nepieciešamie 9000 eiro nav piešķirti. Tomēr, uzklausot satiksmes ekspertu un motociklistu pārstāvju argumentus, satiksmes drošības padome paplašināja atbalstīto drošības pasākumu sarakstu. Motoapmācības bezmaksas nodarbības notiks arī šopavasar, tādējādi vairojot kopējo drošību uz ceļiem.
Ko vēl varētu darīt, lai satiksmes drošības statistikas rādītāji ātrāk mainītos pozitīvā virzienā? Šis ministra uzdotais jautājums sēdē palika bez atbildes. Dažas kontroversiālas idejas apritē esot, satiksmes drošības domnīcā apspriestas, taču pagaidām tās nav paredzētas plašākam interesentu lokam.
