Nodokļu reformas rezultātā sola ieviest maksimāli taisnīgus nosacījumus visām sabiedrības grupām

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Plānojot nodokļu izmaiņas, galvenais mērķis būs panākt maksimāli taisnīgus nodokļu nosacījumus starp visām sabiedrības grupām, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka patlaban konkrēta vienošanās koalīcijas partneru starpā nav panākta, jo pagaidām nav skaidrs, kādā virzienā iet nodokļu reformas sakarā.

"Ir nepieciešama plaša sabiedrības diskusija, kā arī gaidīsim vispusīgu analīzi no valdības sociālo partneru puses, lai tālāk sarunu ceļā nonāktu pie labākā scenārija par to, kas būtu uzlabojams nodokļu sistēmā. Mums jau vasarā ir jābūt skaidrībai, kādas varētu būt potenciālās izmaiņas no 20121.gada," sacīja premjers un piebilda, ka jau nākamnedēļ Finanšu ministrija (FM) piedāvās vērtēšanai informatīvo ziņojumu par iespējamajām nodokļu izmaiņām.

Viņš norādīja, ka galvenais mērķis nodokļu izmaiņās būs panākt "taisnīgumu" un tiks meklēti veidi kā panākt, ka visās sfērās strādājošie maksā proporcionāli līdzīgu veidu nodokļus.

"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sacīja, ka darbaspēka nodokļu sakārtošana ir kritiski svarīgs mērķis, par kuru koalīcijai būtu jāvienojas. "Šajā sakarā esam lūguši arī Latvijas Banku modelēt tādu risinājumu, kas varētu atvieglot dzīvi arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem," pauda Pavļuts.

Viņš arī iezīmēja, ka svarīgs jautājums nodokļu izmaiņu sakarā ir ēnu ekonomikas mazināšana, tādēļ AP aicinās runāt par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, un aicinās sniegt skaidru atbalstu Valsts ieņēmumu dienestam plāna īstenošanā.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neslēpa, ka patlaban partijām daudzos jautājumos viedokļi atšķiras, taču tas neesot nekas slikts, jo sarunas ir tikai procesā. JKP ieskatā, svarīgāk būtu nodrošināt taisnīgumu jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli, kā arī uzņēmējdarbību.

Savukārt Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka reformas rezultātā ideālais ieguvums būtu panākt, ka iespējami daudz cilvēki iesaistās nodokļu maksāšanā, un, ka dažādos režīmos strādājošajiem tiktu atvieglotas iespējas samaksāt nodokļus šo procesu vienkāršojot.

"Piemēram, pasaules klases programmētāji, kuri dzīvo Latvijā, bet kuriem klienti ir visā pasaulē un ienākumi ir desmitiem tūkstoši eiro mēnesī. Viņš jebkurā brīdī var pārreģistrēties uz citu valsti, ja viņam šķiet smagnēja nodokļu sistēma, bet, ja būtu iespēja noteikt viņam zināmu procentu no ienākumiem, kurš jānovirza valsts budžetā, tas visu vienkāršotu," bija pārliecināts Dombrava.

Tikmēr Atis Zakatistovs (KPV LV) sacīja, ka nodokļu izmaiņu process ir aptuveni pusceļā un līdz šim ir nodrošināta atklātības iespēja, jo Saeimā strādā nodokļu apakškomisija, kurā ikvienam ir bijusi iespēja ierosināt jebkādas izmaiņas. "Tāpat esam nodrošinājuši, ka ir ticami dati, strādājot ar Latvijas Banku un Finanšu ministrijas speciālistiem. Galvenais nodokļu izmaiņu procesā būs taisnīgums, vienkāršība un konkurētspēja," sacīja Zakatistovs.

Kā ziņots, nodokļu reformas rezultātā budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, tāpēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai, pirmdien preses konferencē sacīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

Ņemot vērā to, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, FDP brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta.

"Vidējā termiņā sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc valsts finansējuma, kas var radīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem palielināt budžeta deficītu un pārkāpt tiesību aktos noteiktos fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tāpēc nākamajai nodokļu reformai jānodrošina lielāki nodokļu ieņēmumi, lai finansētu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc publiskajiem pakalpojumiem," sacīja Šteinbuka.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā - sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām, atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

FDP secinājusi, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33% - 35% no IKP. Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kas 2018.gadā bija 40,3% pret IKP. Tiesa, lai nepasliktinātu nodokļu klimatu un konkurētspēju, Latvijai nav jācenšas sasniegt šos 40%, piebilda Šteinbuka.

Patlaban nodokļu slogs Latvijā ir 31,4% no IKP pēc "Eurostat" datiem, bet pēc Finanšu ministrijas novērtējuma tas ir ap 28% - 29%, informēja Šteinbuka.

Tāpat FDP ierosina, veidojot nodokļu sistēmu, to koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos nodokļu arbitrāžas iespējas.