Zemkopības ministrija (ZM) vērsīsies pie Eiropas Komisijas (EK), lai tā meklē risinājumu ar Norvēģijas pusi sniega krabju zvejas tiesību kontekstā, informēja ZM.
"Nav pieņemami, ka [Eiropas Savienības] regula jau četrus gadus paredz iespējas zvejot [sniega krabjus Svalbāras zvejas apgabalā], bet dalībvalstis tās nevar realizēt," skaidro ZM.
ĀM aģentūrai LETA nekomentēja rīcību saistībā ar ES Vispārējās tiesas noraidīto Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā, norādot, ka tas esot TM kompetences jautājums.
Tikmēr TM aģentūra LETA noskaidroja, ka Latvija neplāno pārsūdzēt ES Vispārējās tiesas lēmumu, jo Latvijas rīcībā nav citu argumentu kā vien tie, kas ir Vispārējās tiesas rīcībā un ko tā jau ir izvērtējusi. TM arī norādīja, ka Latvijai tādējādi nav radušies zaudējumi un nav jāsedz ar minēto prasības pieteikuma iesniegšanu radušās izmaksas.
Jau ziņots, ES Vispārējā tiesa noraidījusi Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā. ES Vispārējās tiesas mājaslapā pieejamais rīkojums par prasības pieteikuma noraidīšanu liecina, ka Latvija bija lūgusi atcelt EK 2018.gada 12.marta vēstuli, kurā šī iestāde formulēja nostāju par Latvijas aicinājumu veikt darbības ES zvejas tiesību un interešu aizstāvībai Svalbāras zvejas apgabalā Norvēģijā.
Tiesas lēmumā norādīts, ka EK darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai strīdam ar Norvēģiju sniega krabju jautājumā rastu piemērotu un nekonfrontējošu divpusēju risinājumu. "Ar Svalbāru saistītie jautājumi sniedzas tālāk par zvejniecības interesēm, un blakus ietekmes riski ir svarīgs elements, kas jāņem vērā, sperot katru nākamo soli," teikts lēmumā. Tiesas lēmums arī paredz, ka Latvijai jāsedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina EK tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumu par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.
Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzinat, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc ES regulas prasībām.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.