Pirmdien pēc tikšanās ar atbildīgo institūciju vadību Valsts prezidents Egils Levits vēl nenāca klajā ar tiešu tālākās rīcības plānu Kristīnes Misānes lietā, taču uzsvēra pilsoniskās aktivitātes nozīmi, tostarp, izceļot internetā publicētās petīcijas lomu nākotnē.
Misāne kopš 2018.gada nogales atrodas apcietinājumā Dānijā, kur viņa tika aizturēta, jo Dienvidāfrikas republikā (DĀR) tiek turēta aizdomās par sava bērna nolaupīšanu, kā arī viņai tiek inkriminēti citi pārkāpumi. Dānijas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma viņu neatbrīvot no apcietinājuma, kas faktiski nozīmē, ka 20.februārī viņa tiks izdota DĀR.
Levits medijiem atzīmēja, ka Misānes situācija pamatā ir tiesisks jautājums, taču tas ir arī humanitārs jautājums, tādēļ sabiedrības iesaiste ir būtiska. Viņš arī norādīja, ka Latvija risinās humanitāros jautājumus, kas saistīti ar apstākļiem DĀR.
Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.
Tāpat Levits atzīmēja, ka Ministru kabinets izstrādās pārskatu, kurā tiks apskatīti līdz šim veiktie pasākumi Misānes jautājumā.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem norādīja, ka valdība aizstāvēs jebkuru Latvijas pilsoni jebkurā pasaules malā, tostarp arī Misāni. Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets jau ilgstošā laika periodā ir ieguldījis lielu darbu Misānes situācijā, īpaši izceļot Ārlietu ministrijas (ĀM) paveikto.
Tikšanās reizē ar Levitu piedalījās Kariņš, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), Tiesībsargs Juris Jansons, ĀM valsts sekretārs Andris Pelšs, Valsts policijas (VP) priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un Latvijas interešu pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Savukārt protestā pie Rīgas pils bija pulcējušies apmēram 20 cilvēki, kas rokās turēja dažādus plakātus, uz kuriem bija pausts atbalsts Misānei.
Tikmēr petīciju Misānes atbalstam vietnē "change.org" līdz pirmdienas rītam bija parakstījuši jau vismaz 25 000 atbalstītāji.
Misānes pārstāvji aģentūru LETA iepriekš informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.
Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.
Šo lietu tika piedāvāts Pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.
