Iekšlietu ministrijai pietrūkst naudas savulaik nesamērīgi dārgi pirkto fotoradaru uzturēšanai

 
©Kaspars Krafts/F64

Rudenī Iekšlietu un Satiksmes ministriju vadība negaidīti konstatēja, ka stacionāro foto radaru uzturēšanai trūkst naudas. Ministrs Linkaits uzdeva veikt auditu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai pārbaudītu, kur paliek iekasētais finansējums. Latvija krietni pārmaksāja radaru konkrusā pirms četriem gadiem. Uzvarētāja kompānijas RECK piedāvājums bija vairāk nekā divas reizes dārgāks par konkurentiem. Tagad pārbaudēs secinātais ir visai pārsteidzošs: neesot pamata sūdzēties par lielajā izmaksām, jo bijis atklāts konkurss. Pēc četriem mēnešiem līgums ar RECK beidzas un CSDD un policijai jādomā, ko darīt tālāk, vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Stacionārie foto radari ātruma pārkāpējus uz Latvijas ceļiem ķer jau piecus gadus. Šajā laikā fiksēts miljons pārkāpumu, soda naudās saņemti 30 miljoni eiro.

Valsts budžetam radaru saimniecība līdz šim izmaksājusi 10 miljonus eiro. Radaru mērķis vismaz daļēji ir sasniegts. Posmos, kur radari uzstādīti, būtiski samazinājies ceļus satiksmes negadījumu skaits.

"Ja mums 14.gadā pēc pirmā pilotprojekta, gluži ne pilotprojekta, bet neveiksmīgā radaru projekta, radari no Latvijas ceļiem pazuda, negadījumu skaits krietni pieauga, 14.gadā tie bija 213 cilvēki zaudēja dzīvības, kad tika atjaunots foto radaru projekts, līdz šim brīdim ir samazinājies bojā gājušo skaits. 81 cilvēka dzīvība ir izglābta," pauž Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Radaru uzstādīšana un apsaimniekošana ir uzticēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Iekārtas iepirktas pa porcijām. 2015.gadā pirmie 16, pēdējie 40 uzstādīti 2018.gadā. Policija direkcijai maksā 30 līdz 50 eiro par vienu radara darbības stundu. Policija naudu saņem no valsts budžeta pēc 2014.gadā pieņemta finansēšanas plāna. Rudenī atklājās, ka plānā ir robi.

Budžeta programmā paredzēts, ka radari strādā piecus gadus. Pēc tam nauda nav paredzēta. Pirmajiem 16 radariem šis termiņš beidzas šogad.

"Pēc aprēķiniem šie līdzekļi ir nepieciešami, pēc aprēķiniem jau šogad, bet ņemot vērā izpildes rādītājus, šogad mēs spējam apmaksāt esošā finansējuma ietvaros, nākamajā gadā rodas izdevumi 300 tūkstošu apmērā, kurus arī mēs varētu segt, ņemot vērā sarunas, kas notiek šobrīd starp policiju un csdd par potenciālo izdevumu samazinājumu. Bet savukārt jau no 22 gada tie izdevumi pret radaru skaitu ir jau tuvu 2 miljoniem, un tā katru gadu attiecīgi šī izdevuma pozīcija paliek," pauž Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Pirmoreiz par trūkstošo naudu Trofimovs paziņoja rudenī, kad valdība gatavoja budžetu šim un nākamajiem trim gadiem. Tā kā valdība šos izdevumus budžetā neiekļāva, ierēdnis pieļāva, ka tuvākajos gados radarus var nākties izslēgt. Tad problēmai pieslēdzās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, rosinot auditus CSDD, lai pārbaudītu, vai radaru nauda nav izšķiesta.

"Mēs CSDD veicām izvērtējumu par foto radaru uzstādīšanu, apkalpošanu, izmantošanu, lai pārliecinātos, vai līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi, saimnieciski un pietiekami taupīgi. Un secinājums bija tāds, ka projektu ieviešot, šāds projekts bija tikai pirmais csdd, līdz ar to nebija tādas pieredzes, varēja būt labāk vadīts un labāk organizēts, līdz ar to, katra no iesaistītajām pusēm bija uzlikusi maksimālās prasības un tur arī tā nauda aizgāja izpildot visas tās maksimālās prasības, " saka Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Kliedzošas nelikumības nav atrastas, nevienu neatlaidīs un radaru līgumus nelauzīs. Tomēr auditoriem radušies jautājumi par to, kāpēc izvirzītas ļoti augstas un dārgas prasības radaru piegādātājam. Piemēram, ka radaru tehniskā apkope jānodrošina visu diennakti, lai gan autovadītāji baidās arī no izslēgtiem radariem. Vai kāpēc nav iegādātas arī mulāžas. Efekts satiksmē tas pats, bet izmaksas desmit reižu mazākas.

Radarus CSDD pirka no kompānijas RECK. Firmai ļoti veicas valsts pasūtījumos. Uzņēmumā patiesie labuma guvēji ir Armands Garkāns un Viesturs Kaģis. Pēdējos gados gan RECK, gan īpašnieks Garkāns iekļuvuši skandālos, kur virmo aizdomas par konkursu sarunāšanu. Skaļākais no tiem ir būvnieku karteļa lieta, kurā Garkānam bija jādodas uz KNAB skaidroties par viņam piederošajām būvfirmām Arčers un Binders.

Konkursā par pirmajiem 16 radariem firma vienu iekārtu piegādāja un uzstādīja par 56 tūkstošiem eiro. Arī nākamajā konkursā par 84 radaru piegādi RECK ieguva pasūtījumu.

Toreiz Nekā personīga izpētīja, ka viena rada cena bija pieaugusi līdz 81 tūkstotim eiro. Vienīgais RECK konkurents SIA Doma pieļāva kļūdu radaru testos par numuru atpazīšanu. Viņu iekārtā nebija ieprogrammēti poļu numuri un tā nesasniedza 90 procentu atpazīšanas slieksni. Firmas pārstāvji problēmu novērsa. Tomēr CSDD atteicās rīkot atkārtotu testu.

"Kāpēc CSDD ir gatavs pārmaksāt teju 3 miljonus par šiem nepietiekošajiem 3%, tas man arī īsti nav skaidrs. Viņi varēja veikt atkārtotas pārbaudes, kurās tiktu novērstas tās norādītās nepilnības, kuras mēs viņiem savā vēstulē norādījām. Bet diemžēl viņi to nevēlas," skaidroja SIA Doma valdes priekšsēdētājs Agris Irbītis.

Toreiz CSDD skaidroja, ka sadārdzinājums esot saprotamā līmenī un jaunie radari būs kvalitatīvāki par iepriekšējiem. Tagad direkcija atzīst, ka radaru apkalpošana tomēr ir dārga.

Oktobrī CSDD bija jāmeklē kompānija, kas būtu gatava uzturēt tehniskā kārtībā 2015.gadā uzstādītos 16 radarus, kam beidzies sākotnējais apkalpošanas līgums. Uzvarēja vienīgais pretendents RECK, kas par 16 radaru uzraudzīšanu deviņus mēnešus saņems 85 tūkstošus eiro. Citu dalībnieku konkursā nebija, jo ražotāja atļauja darboties ar iekārtām ir tikai RECK. Arī šajā konkursā bija prasība, ka iekārtas apkope jānodrošina ik dienu 24 stundas.

3.jūnijā apkalpošanas līgumi beidzas visiem simt radariem. CSDD cer, ka atteikšanās no nepamatoti ciešās iekārtu uzraudzības ļaus samazināt uzturēšanas maksu.

"Uz šo brīdi direkcijā šis jautājums tiek risināts un vētīts, pārbaudot kādi biznesa procesi ir uzturēšanas pakalpojumā iekšējā grozā, ka tie attiecīgi var tikt dalīti līdz ar to arī, kas no tiem varētu tikt attiecināms uz pašas direkcija iespējām, kur nepieciešams ārpakalpojums, zināmā mērā inventarizācija, lai varētu procesu nodrošināt no alternatīvu izvērtējuma," sacīja CSDD padomes priekšsēdētājs Juris Bērziņš.

Tā kā valdība naudu radariem nedod, iestrēguši plāni par papildu 50 radaru un tikpat mulāžu pirkšanu. Nav naudas arī vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai, lai gan 200 tūkstošus izmaksājušo pilotprojektu uz Tīnūžu Kokneses šosejas eksperti atzīst par veiksmīgu.

Naudas "izsišanai" šim projektam traucē arī tas, ka sodos iekasētās summas atpaliek no prognozēm. 2017.gadā valdība plānoja, ka 2019.gadā iekasēto naudas sodu summa sasniegs 15 miljonus eiro. Prognoze nav piepildījusies. Pērn sodos valsts kasē ieskaitīti 9,7 miljoni eiro.

Lai gan politiķi izvairās saistīt radaru sistēmas attīstību ar iekasētajiem sodu miljoniem, tomēr budžeta veidošanā tam ir nozīme, vai miljonus dos satiksmes drošības uzlabošanai vai, piemēram, mediķu algām.

Lai gan Igaunijā izmanto daudz dārgākos lāzera radarus, desmit gadu laikā to iegādei iztērēti uz pusi mazāk nekā pie mums 5 miljoni eiro. Uzturēšana izmaksā ap 300 tūkstošiem gadā. Kaimiņi uzstādījuši arī 46 vidējā ātruma kontroles sistēmas. Mums patlaban nav nevienas.