Iekustina vilcienu Latvijas virzienā
Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs deva godavārdu, ka pagājušās sestdienas rītā no Mažeiķu dzelzceļa stacijas Lietuvā izripinātais dzelzceļa sastāvs tik tiešām sasniegs Latviju un tieši Rīgu.
Vilciena sastāvs ar 47 degvielas cisternām kalpoja par svarīgu, vārda burtiskā nozīmē 2,7 tūkstošus tonnu smagu liecību, ka Lietuva ir izpildījusi Eiropas Komisijas (EK) rīkojumu atjaunot 2008. gadā izjauktās dzelzceļa sliedes no Mažeiķiem līdz Latvijas robežai.
Mutiskas liecības par to pašu savās uzrunās sniedza ne tikai lietuvieši, bet arī Latvijas un Polijas amatpersonas. Savā vienkāršībā pārliecinošs bija fakts jeb skats, ka triju valstu amatpersonas 15. februāra rītā nostājās, smaidīja un apmainījās ar rokas spiedieniem uz dzelzceļa atzara, kas stiepjas no Mažeiķu stacijas Latvijas virzienā.
Nebija lieks jautājums par vilciena sastāva ceļu vai nu uz priekšu līdz pašai Rīgai, vai tikai līdz pirmajam ceļa līkumam un atpakaļ. Kā, lūdzu, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai (LG) lokomotīve ievilks šo sastāvu Latvijā, ja tai nebija tiesību iebraukt kaimiņvalstī, jo Lietuva šādas tiesības nemaz nebija lūgusi? Latvija tiesības vilkt dzelzceļa sastāvus līdz Mažeiķiem un no Mažeiķiem gan ir dabūjusi, bet lietuvieši tomēr izvēlējās savu pasākumu dekorēt ar LG eleganto, vācu superfirmas Siemens ražoto lokomotīvi. Varbūt lokomotīves tika nomainītas kaut kur pa vidu 19 km garajā ceļā no Mažeiķiem līdz Latvijas robežai, varbūt tas notika Reņģes stacijā tūlīt pēc Latvijas robežas šķērsošanas, varbūt tika pastaipīta un attiecināta uz atjaunoto dzelzceļa līniju jau esošā atļauja Lietuvas lokomotīvei braukt līdz pašai Jelgavai pa citu līniju. Ne M. Kleinbergs, ne LDz preses dienests neko paskaidrot neuzņēmās, bet godavārdam ticēsim.
Tikpat miglaini kā brauciena organizēšana tika norādīts brauciena gala punkts Rīgas ostā. Tiešām, kur gan citur Rīgā šāds vilciena sastāvs varētu palikt? Visticamāk, ostas funkcija šajā gadījumā nav nodrošināt degvielas pārkraušanu kuģī, bet kalpot par akcīzes preču noliktavu, kur degvielu pārfasēs citās vilcienu vai auto cisternās. Atbilstoši Mažeiķu naftas pārstrādes kombināta Orlen Lietuva pārstāvju teiktajam, šobrīd viņi aprobežojas ar degvielas piegādi patērētājiem Latvijā un Igaunijā. Šis bizness kļūšot izdevīgāks, ja vairs nebūs jāizvēlas, vai produkciju sūtīt pa taisnāku ceļu ar automašīnām, vai ar līkumu pa dzelzceļu. Lai tā tas notiktu, Orlen Lietuva un LDz jāvienojas par pārvadājumu tarifiem, apjomiem, maršrutiem utt. Atkal nākas ticēt, ka sestdien iekustināts tika ne vien vilciena sastāvs, bet arī šādas sarunas.
«Tagad LDz svarīga ir katra pārvadāto kravu tonna,» atzīmēja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura līdzdalībai 15. februāra pasākumā jākalpo par vēl vienu garantiju, ka kravu vismaz viena vilciena sastāva apmērā LDz ir dabūjis un varētu dabūt vēl.
Gan sliežu izjaukšanas, gan atjaunošanas iemesls ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas nonākšana Polijas uzņēmuma PKN Orlen īpašumā. Degvielas ražotāji gribēja savu produkciju sūtīt uz Rīgu, bet lietuvieši vārda tiešā nozīmē izjauca šo plānu kopā ar sliedēm. Izcēlās kārtējais Polijas-Lietuvas derbijs, kurā EK pasludināja par uzvarētāju Poliju. Lietuvai tika uzlikts 28 miljonu eiro naudas sods un pienākums sliedes atjaunot. Šo darbu tāme sasniegusi 9,5 miljonus eiro. Saprotama Lietuvas vēlēšanās pēc iespējas ātrāk iesniegt EK pierādījumu, ka EK rīkojums izpildīts un nekādi jauni soda mēri Lietuvai vairs nepienākas.
Reālas vilcienu kustības organizēšana pāri Latvijas un Lietuvas robežai prasa labu sadarbību starp LDz un LG, bet tādā gadījumā pusēm jāvienojas, ko iesākt ar LDz prasību, lai LG kompensē zaudējumus 82 miljonu eiro apmērā par 10 gadus ilgo dzelzceļa līnijas uzturēšanu līdz Lietuvas robežai un neiegūto peļņu no tās ekspluatācijas. No vienas puses, labi, ka LDz rīcībā jeb rezervē ir šāds drošības līdzeklis, ar ko baidīt Lietuvu, lai tā neatkārto kaut ko tādu, kas atgādinātu sliežu izjaukšanu. No otras puses, tas vairo nenoteiktību un abu pušu neziņu, kā īsti risināt citus jautājumus.