Ja tuvākajā laikā Ķemeru nacionālais parks vai Engures novads nepiekāpsies jautājumā par 240 kvadrātmetru liela zemes pleķa atvēlēšanu jūras novērošanas torņa būvniecībai, iespējams, Aizsardzības ministrijai nāksies pielietot novatoriskas spaidu metodes.
Izskatīšanai valdībā šonedēļ plānots iesniegt noteikumu projektu, kas attiecībā uz aizsardzības būvēm ļauj neveikt sabiedrisko apspriešanu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka visā jūras piekrastē tiek izvietoti novērošanas torņi, kas vizuāli degradē ainavu, taču ir nepieciešami valsts aizsardzībai. Pašlaik septiņās vietās darbi jau pabeigti – iedzīvotāji attiecīgi piekrituši vai, kā, piemēram, Pāvilostā, paši nogulējuši protestēšanas brīdi. Taču Engures novada Apšuciemā projekts buksē vairākus mēnešus – zemes īpašnieki futbolē armijniekus no viena pie otra, žēlojot valsts nozīmes objektam nieka 240 kvadrātmetru. Vispirms ieceri noprotestēja Apšuciema iedzīvotāji, baidoties no radiācijas, lūkošanās uz neglītu ainavu un papildu draudiem kara gadījumā. Pēc tam tieši tāpat torņa būvētājiem kurvīti iedeva netālā Plieņciema iedzīvotāji. Tad Aizsardzības ministrija vērsās pie Vides ministrijas un lūdza vietiņu tornim tā sauktajā Gausajā jūdzē – nost no apdzīvotām vietām, taču Ķemeru dabas parka liegumā, un atkal saņēma atteikumu. Šoreiz no Vides ministrijas.
Pašlaik sarunas turpinās, un, kā vēsta aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis, risinājums jārod jau vistuvākajā laikā, jo bez Apšuciema torņa jūras novērošanas sistēma ir nepilnvērtīga.
Engures novada mērs Gundars Važa stāsta, ka šobrīd tiek apspriesta vēl viena torņa novietojuma versija – Gausajā jūdzē uz pašvaldībai piekrītoša asfaltēta stāvlaukuma. Taču te atkal problēma, ka atpūtniekiem vasarās jau tā te nav kur mašīnas nolikt un viņus sistemātiski soda par auto novietošanu neatļautās vietās. No šāda viedokļa, samazināt stāvplača teritoriju nebūtu prāta darbs.
Uzreiz aiz stāvlaukuma robežām sākas Ķemeru nacionālais parks, kurā jebkāda būvniecība ir aizliegta. Parka direktore Ērika Kļaviņa gan pieļauj, ka valsts interešu vārdā izņēmums varētu tikt pieļauts, taču tad tas jau būtu politisks lēmums ministriju vadību līmenī. Tātad atslēgas figūra būtu Vides ministrija.
Tomēr Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste par kādiem iespējamiem kompromisiem nerunā, un šobrīd spēkā paliek ministrijas sākotnējā nostāja, ka Ķemeru liegumā tornis nedrīkst atrasties. Lai armija runājot ar pašvaldību.
Zemes īpašnieku kategoriskā poza novedusi pie tā, ka militāristi vēlas saņemt ekskluzīvas tiesības nepieciešamības gadījumā vispār nesaskaņot savus celtniecības plānus ar pašvaldībām.
Tātad, ja kompromiss netiks panākts, pastāv iespēja, ka tornis sākotnēji nolūkotajā iedzīvotājiem traucējošajā vietā tiks nolikts bez tālākām diskusijām – pēc Aizsardzības ministrijas ieskatiem. Tiesības šādi rīkoties gan jānostiprina ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, un to projekts jau atrodas valdības dokumentu apritē. A. Rikveilis vēsta, ka visu iesaistīto institūciju saskaņojumi saņemti un šobrīd vienīgi Latvijas Pašvaldības savienība principiāli iebilst. Tās līderis Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai jau iepriekš norādīja, ka pārāk plašas aizsardzības resora pilnvaras var tikt izmantotas pretrunā iedzīvotāju interesēm. Piemēram, izvietojot apdzīvotās vietās veselībai vai drošībai bīstamas tehnoloģijas.