Gandrīz 15 gadu lolotais sapnis par Tieslietu padomi ir piepildījies. Tomēr, kā norāda eksperti, tās efektivitāte pagaidām ir miglā tīta. Vairāki riska faktori liecina, ka itin viegli padome, kuras uzdevums ir pārstāvēt visu tiesu sistēmu, var kļūt par institūciju, kas izveidota ķeksīša pēc.
Viena no galvenajām problēmām ir finansējuma trūkums. Precīzāk – valdība padomes uzturēšanai nākamā gada budžetā atvēlējusi nulli latu. Starp rindām noprotams, ka arī 2011. un 2012. gadā situācija būs identiska. Padomes uzturēšana uzlikta uz Augstākās tiesas (AT) pleciem. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka būs iespējams izmantot tiesas rīcībā esošās telpas, papīru un printerus, taču tas negarantē sekmīgu padomes darbību. Nepieciešams atsevišķs birojs. Teorētiski padomi vajadzētu finansēt Tieslietu ministrijai (TM), jo tās paspārnē atrodas Tiesu administrācija, kura ir sistēmas vadības galva. "Reforma, ko plānojām 90. gados, aizgājusi savādāku ceļu. Vēsturiski sanācis, ka vispirms radījām izpildītājus, bet lēmējus tikai tagad. Pagaidām atgūt administrāciju no ministrijas mums neizdodas," saka I. Bičkovičs. TM ministra vietas izpildītājs Imants Lieģis sola, ka viņa pārstāvētā iestāde padomei sarūpēs kaut simbolisku naudu.
Būtībā Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalīsies tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī pilnveidos tiesu sistēmas darba organizāciju. Bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns uzsver, ka deputāti padomei piešķīruši pārāk maz funkciju, kas "tiesu sistēmai nav izšķirošas". Piemēram, tās kompetencē būs mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtība, kā arī tiesneša apliecības parauga apstiprināšana. Padome lems par tiesnešu horizontālo karjeru jeb pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē. Pašlaik tas ir Saeimas kompetencē. Kā viena no papildu funkcijām saskaņā ar likumu būs tiesības ierosināt Saeimai piešķirt tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību, Goda tiesneša statusu.
"Tieslietu padomē ir prominentas personas – viņi visi ir aizņemti cilvēki. Nav jēgas sanākt kopā un nepieņemt kardinālus jautājumus," uz problēmām norāda A. Guļāns. Pēc viņa domām, deputāti nobijušies padomei piešķirt lielākas pilnvaras, jo pastāv sasvstarpēja neuzticēšanās un bailes no konkurences.
Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Par darbību šajā institūcijā atalgojums nepienākas. Viena no padomes loceklēm, Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme, norāda, ka viens no pirmajiem jautājumiem ir tiesnešu atalgojums. "Kaut arī padomei pagaidām ir tikai konsultatīva funkcija, deputātiem šis viedoklis būs jāņem vērā! Nākamais jautājums – tiesu sadalījuma strukturālās izmaiņas," saka I. Jaunzeme.