Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai piesaistīto viesstrādnieku augstā kvalifikācija ir apšaubāma, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
Visticamāk, patiesībai neatbilst būvkompānijas "RBSSKALS" apgalvojumi, ka "Gaismas pils" būvniecībai viesstrādnieki piesaistīti augstās kvalifikācijas dēļ. Kā noskaidrojis raidījums, viens no augstas kvalifikācijas darbiniekiem no Bulgārijas izrādījies 21 gadu vecs jaunietis ar mūzikas skolas izglītību un iepriekš vien dažus mēnešus ilgu darba pieredzi, turklāt oficianta amatā.
Ziņas, ka LNB būvniecībai tiek izmantotas viesstrādnieku darba rokas, atklātībā nāca augusta vidū. Patlaban, kad bez darba ir gandrīz 170 000 Latvijas iedzīvotāju, šāda būvnieku rīcība izpelnījās īpaši asu nosodījumu.
"RBSSKALS", kas atzinusi, ka algo viesstrādniekus, joprojām uzskata, ka Latvijā patlaban ir grūti atrast augsti kvalificētu darbaspēku. Tā tas arī bijis ar betonētājiem un veidņotājiem, kuri darbā pieņemti no Bulgārijas.
Būvfirmas valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss "De Facto" norāda: "Nosodīt, tā ir mīļa lieta latviešu cilvēkam (..) Saka, ka ir daudz cilvēku, kas to darbu var darīt, mēs esam neskaitāmus sludinājumus ielikuši, tāpat caur publisko mediju starpniecību lūguši - nākat, tiešām vajag, arī šodien vajag."
Štrauss neatklāj, kādas algas saņem viesstrādnieki, taču tās esot līdzvērtīgas pašmāju darbinieku ienākumiem. Vidējais atalgojums uzņēmuma darbiniekiem jūlijā bijis ap 475 latiem. "Ir reāls darbaspēka trūkums, kvalificētu cilvēku trūkums, kas ir gatavi strādāt un darīt to tā, kā pienākas," sacīja uzņēmējs.
Tomēr "De Facto" rīcībā esošās ziņas liekot apšaubīt, ka visi darbā pieņemtie viesstrādnieki patiešām ir tik augstas kvalitātes speciālisti. Viens no augsta līmeņa viesstrādniekiem izrādās 21 gadu vecs jaunietis ar mūzikas izglītību un oficianta darba pieredzi, kuram turklāt nav legālas iepriekšējās pieredzes celtniecībā.
Sākotnēji Štrauss raidījumam noliedza, ka šāds darbinieks strādātu par valsts budžeta līdzekļiem topošajā bibliotēkā. Tomēr nākamajā dienā pēc intervijas uzņēmuma pārstāvji atzina, ka tik tiešām šāds darbinieks esot "Gaismas pils" būvlaukumā un atklājies, ka viņa iepriekšējā darba pieredze ir visai neliela - oficiāli 21 gadu vecais jaunietis strādājis vien divus mēnešus, turklāt par oficiantu. Pieredze būvniecībā gan neesot pierādāma, jo bulgārs pirms tam būvniecībā esot strādājis neoficiāli.
Par šādu būvnieku rīcību ir sašutušas valsts institūcijas, apšaubot "RBSSKALS" izteikumus, ka šāda līmeņa darbiniekus Latvijā atrast nevar.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) norādījusi, ka šogad pirmajos sešos mēnešos viesstrādnieku skaits audzis vien par nepilniem 200. Kopumā Latvijā esot ap 4000 viesstrādnieku, vairums no Eiropas Savienības valstīm - līderos lietuvieši un bulgāri. Ja iebraucējus no trešajām valstīm kontrolē stingri, tostarp pārbaudot, vai kvalifikācija atbilst amatam, tad Eiropas pilsoņus gandrīz neviens nepārbauda.
"Te mēs gan redzam, ka tur nav bieži kvalificēti darbinieki, ka bieži celtniecībā strādā cilvēks, kas nekad nav strādājis savā dzīvē celtniecībā, ka viņš mūzikas skolu beidzis, ka viņš ir strādājis par oficiantu un pēkšņi viņš ir celtnieks, ļoti liels speciālists vajadzīgs, kaut gan viņš var strādāt būtībā palīgstrādnieka funkcijas. Un uz palīgstrādniekiem mums Latvijā būtu diezgan daudz citi, kas varētu pretendēt, it īpaši, ja viņam tiek piesolīta 400 latu alga. Es domāju, ka mūsējie stāvētu pat rindiņā," saka PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka būvniekiem patlaban vēl nebūtu jālūkojas viesstrādnieku virzienā, jo pietiekami kvalificēts darbaspēks atrodams arī Latvijā. Bezdarbnieku rindās reģistrēti vairāk nekā 9000 celtniecībā strādājušo, starp tiem arī atrodami betonētāji.
Nozarē strādājošie gan lēš, ka viesstrādnieku algošanai ir citi iemesli un, visticamākais, no Bulgārijas un citām Eiropas valstīm atbraukušajiem var maksāt mazāk nekā vietējiem, turklāt to esot grūti kontrolēt.
Kā ziņots, piecu betonētāju brigāde no Bulgārijas, kas aptuveni mēnesi strādāja LNB būvlaukumā, tagad ir pārcelta uz citu būvfirmas "RBSSKALS" objektu, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "RBSSKALS" personāla vadītāja Dace Upeniece.
Viņa piebilda, ka šie strādnieki nepaveica visus darbus, kas viņiem bija paredzēti, taču no LNB būvlaukuma uz citu objektu pārcelti tāpēc, ka masu medijos bija "sacelta nepamatota ažiotāža" par viesstrādnieku piesaistīšanu LNB būvniecībā.
"Šie strādnieki nebija mūsu štata darbinieki, jo "RBSSKALS" jau no 2007.gada sadarbojas ar darbinieku rekrutēšanas firmu un vajadzības gadījumā izmanto tās pakalpojumus. Kad vasarā "RBSSKALS" radās nepieciešamība pēc kvalitatīvu betonētāju brigādes uz trim mēnešiem darbam objektā Ulbrokas ielā, no vietējiem strādniekiem tādu nokomplektēt nebija iespējams, savukārt rekrutēšanas firma šo brigādi no Bulgārijas mums piedāvāja divu dienu laikā. Nolēmām izmantot šo pakalpojumu, jo mums bija pozitīva pieredze darbā ar šiem cilvēkiem jau iepriekšējos objektos," skaidroja Upeniece.
Viņa piebilda, ka objektā Ulbrokas ielā šie strādnieki netika ielaisti, tāpēc uz šo objektu tika pārcelti betonētāji no LNB būvlaukuma, savukārt Bulgārijas betonētājus sāka nodarbināt LNB būvdarbos.
"Tagad ļoti īsā laikā šie cilvēki jau trešo reizi spiesti mainīt būvlaukumu. Var iedomāties, kāds viņiem radies priekšstats par Latviju, par "RBSSKALS"," sacīja Upeniece.
Atalgojums Bulgārijas viesstrādniekiem maksāts līdzvērtīgs Latvijas strādnieku atalgojumam, taču precīzi to pateikt neesot iespējams, jo norēķināšanās notikusi ar rekrutēšanas firmas starpniecību.
Jau ziņots, ka LNB palīdz būvēt arī viesstrādnieki ārvalstīm - Itālijas, Spānijas, Bulgārijas, 13.augustā informēja laikraksts "Latvijas Avīze". Būvnieki to skaidro ar samazinātajām būvniecības tāmes izmaksām, tādēļ viņi esot spiesti meklēt lētākus risinājumus.
Nacionālo bibliotēku būvē "Nacionālā būvkompāniju apvienība", kurā iesaistījušās trīs lielākās Latvijas būvfirmas - "RBSSKALS", "Skonto būve" un "Re&Re".