Rosinās vietvarās ieviest iedzīvotāju līdzdalības budžetu un noteikt Rīgai atsevišķu regulējumu

Izstrādājot jauno likumu "Par pašvaldībām", rosinās vietvarās ieviest iedzīvotāju līdzdalības budžetu un iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kā arī noteikt atsevišķu regulējumu Rīgai un ieviest citus jauninājumus, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). 

VARAM ir izstrādājusi un izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi informatīvo ziņojumu "Par Pašvaldību likuma izstrādi".

Ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz valdības rīcības plānā noteikto - izstrādāt jaunu vietējo pašvaldību likumu, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas.

Informatīvajā ziņojumā ir apzināti problēmjautājumi un piedāvāti risinājumu virzieni, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu. Ziņojumā apskatīti ministrijas piedāvātie iespējamie risinājumi tādos jautājumos kā pašvaldību darba organizācija, pašvaldību autonomās funkcijas, pašvaldību saistošie noteikumi un to tiesiskuma pārbaude, lielāka sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā, varas dalīšanas un interešu konflikta novēršana.

Jauno likumu "Par pašvaldībām" plānots izstrādāt līdz šī 2020.gada vasarai.

Kā uzsver VARAM, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un galvaspilsētas darbības specifiku, jaunajā likumprojektā tiks ietverta atsevišķa nodaļa "Galvaspilsēta Rīga", kur būs atsevišķi norādītas galvaspilsētas pašvaldības funkcijas un kompetence.

Ministrijā arī norāda, ka viens no būtiskākajiem pašvaldību neefektīvas darbības iemesliem ir nepietiekama iedzīvotāju iesaiste pašvaldības darbā. Lai to sekmētu, VARAM jaunajā likumā rosinās ieviest līdzdalības budžetu, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta.

Tāpat iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt vismaz vienu iedzīvotāju konsultatīvo padomi, kas uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Padomes galvenais uzdevums būtu pašvaldības iedzīvotāju priekšlikumu izskatīšana, izvērtēšana un lēmumprojektu iesniegšana domei par pašvaldības kompetences jautājumiem. Plānots, ka padome sastāvētu no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, grupas.

Jaunajā regulējumā plānots arī noteikt kā un kādā veidā pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Gaidāmajā likumprojektā paredzēts izvirzīt arī konkrētas prasības izpilddirektora un vietnieka amata pretendentiem, noteikt amatu apvienošanas kārtību, kā arī ieviest prasību turpmāk pašvaldībām iesniegt daudz plašāku skaidrojumu par budžetu, lai publisko līdzekļu izlietojums tiktu atspoguļots iedzīvotājiem viegli saprotamā veidā.

VARAM plāno arī skaidri noteikt, kādos gadījumos dome var rīkot slēgtās domes un komiteju sēdes, kā arī piedāvās cita veida risinājumus, lai pašvaldību darba organizēšana notiktu efektīvāk un caurskatāmāk nekā līdz šim.

Piemēram, plānots noteikt, ka slēgtās sēdes rīkojamas vienīgi, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.

VARAM ieskatā jāizvērtē arī pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un, kur tas ir iespējams, jāpāriet uz vienotu regulējumu visā valsts teritorijā, kas būtu noteikts citos, augstāka juridiskā spēka ārējos normatīvajos aktos. Proti, ministrija rosina izvērtēt iespējas atsevišķos, šobrīd katras pašvaldības regulētos jautājumos ieviest vienotu Ministru kabineta izdotu regulējumu. Tas mazinātu arī VARAM administratīvo slogu, jo visi pašvaldību saistošie noteikumi ir jāsaskaņo ar ministriju un gada laikā VARAM saņem ap 1500 noteikumu projektu.

Tāpat ir jāizvērtē pašvaldību plašākas sadarbības iespējas, tostarp attiecībā uz Rīgu un Pierīgas pašvaldībām, lai nodrošinātu saskaņotu teritorijas attīstību, labāk izmantotu ekonomisko potenciālu un nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, pauž ministrijā.

Kā norāda ministrs Juris Pūce (AP), kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, tai skaitā veikta virkne uzlabojumu, lai mazinātu administratīvo slogu, normatīvo aktu apjomu un uzlabotu sniedzamo publisko pakalpojumu kvalitāti.

Tā rezultātā pašvaldību darbā un to pārraudzībā nepieciešams "jauns, mūsdienīgs un tiesiskais regulējums". "Jāpaplašina iedzīvotāju iesaiste, ieviešot tiešās demokrātijas elementus, piemēram pašvaldības līdzdalības budžets un likumā nostiprinātas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Jauns un labi pārdomāts likums būs par pamatu katras pašvaldības darbu organizēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, tostarp garantēs lielāku sabiedrības iesaisti un pieņemto lēmumu caurskatāmību," pauž Pūce.

Pēc informatīvā ziņojuma izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē, tas tiks saskaņots ar visām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.