Ja valdības lēmums par finansējuma samazinājumu sociālajai aizsardzībai, par ko lēma otrdien, paliks nemainīgs, proti, sociālā budžeta izdevumus samazināt par 6 procentiem, tas ļoti tieši skars ikvienu cilvēku, tajā skaitā pasliktinās gan jauno māmiņu, gan ģimeņu ar bērniem, gan diemžēl arī pensionāru situāciju, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Seši procenti no sociālās aizsardzības izdevumiem ir 93 miljoni latu – tā ir ievērojama summa, par kādu sociālais budžets ir samazināms tikai, ja samazina izdevumus arī pabalstiem un pensijām.
Valdības sēdē, kas notika otrdien un kur tika panākta vienošanās par nākamā gada budžeta samazinājumiem un jomām, uz kurām samazinājumi neattieksies, labklājības ministrs slimības dēļ nepiedalījās. Neviens cits viņa partijas ministrs valdības sēdē neiebilda pret šādu sociālā budžeta samazinājumu.
Taču ir zināms, ka jau aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā valdības ārkārtas sēdē potenciālie samazinājumi, tostarp arī sociālajam budžetam, tikuši apspriesti un tika runāts par sociālās aizsardzības izdevumu samazināšanu par 5 procentiem, kas arī ir ievērojams cipars.
Tuvojoties kārtējai valdības ārkārtas sēdei, kas notiek šodien, U. Augulis norāda, ka "pilnīgi nepieļaujami šajā krīzes situācijā mēģināt ierobežot budžeta tēriņus uz sociālās aizsardzības rēķina". Tajā pašā laikā Labklājības ministrija ir gatava piedāvāt tiesisku un krīzes laikiem piemērotu risinājumu, lai ikvienai personai sociālā aizsardzība būtu pieejama arī turpmāk. "Visiem ir skaidrs, ka pilnībā izvairīties no izdevumu samazinājuma nebūs iespējams, taču to nevar veikt tik drastiski," Neatkarīgajai neoficiāli atzina kāda amatpersona. Jāņem vērā, ka lielākā daļa sociālā budžeta ir valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti, tātad, ja samazinājums jāveic par gandrīz 100 miljoniem latu, tad izvairīties no kādu sociālo garantiju samazināšanas praktiski nevar. Iepriekšējā pieredze liecina, ka valdības vēlmi – taupīt valsts budžeta līdzekļus – lielā mērā varēja īstenot, tikai samazinot pensijas.
Ministrs U. Augulis arī tagad saka: sociālās jomas samazinājumi, ja arī tādi radīsies, vairs nevar būt attiecināmi uz pensionāriem. Kā vienu no iespējām viņš piedāvā atbilstoši valsts finansiālajai situācijai uz laiku līdz 2011. gada beigām noteikt sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem ierobežojumus, proti, noteikt sociālo pabalstu griestus. Neatkarīgā rakstīja, ka šāda ideja ir izskanējusi, taču konkrēti priekšlikumi valdībā vēl nebija iesniegti. Tas nozīmē, ka cilvēks saņemtu pabalstu – bezdarba vai bērna dzimšanas gadījumā – neatkarīgi no savām veiktajām sociālajām iemaksām. Neatkarīgā noskaidroja, ka Labklājības ministrijai uzdots sagatavot aprēķinus, kā izskatītos sociālais budžets gan, ja to skartu samazinājums par 5 procentiem, gan par 6 procentiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) norāda, ka samazinājums sociālajai jomai 90 miljonu apmērā ir "pilnīgi neprātīgi", jo, ja finansisti saliek stabiņos visus izdevumus dažādām jomām, protams, sociālajai ir vislielākie izdevumi, taču aiz katra cipara stāv cilvēku un tādu valstī ir ļoti daudz - pensionāri, invalīdi. Viņa atzina, ka nekādā gadījumā samazinājumi nevar skart pensijas. Arī Saeimas deputāte Silva Bendrāte (JL) norāda, ka "viss vēl ir tapšanas procesā un pagaidām nevajag pieķerties konkrētiem cipariem". Viņa uzsvēra, ka samazinājumi nedrīkstētu skart pensijas.