Zināms, kuras amatpersonas valsts apdraudējuma gadījumā saņems speciālu īsziņu

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā speciālu īsziņu vai e-pasta ziņojumu saņems visi Saeimas Prezidija locekļi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī, kā arī amatpersonu un apziņotāju pienākumus.

Valsts apdraudējuma gadījumā amatpersonu apziņošanu Ministru prezidenta biroja vadītāja vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja uzdevumā veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kurš apziņošanas procesā var iesaistīt arī policiju, Valsts drošības dienestu un armiju.

Minētie dienesti nodrošina amatpersonu apziņošanu, nosūtot īsziņu uz mobilo tālruni, piezvanot, nosūtot epastu, vai arī nosūtot kurjeru.

Patlaban noteikumi paredz, ka apdraudējuma gadījumā apziņojamo amatpersonu lokā kopumā ir 36 cilvēki - Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, premjers, ministri, ministriju valsts sekretāri un citas amatpersonas.

Valdība šodien atbalstīja šī loka paplašināšanu, līdz ar to informāciju saņems arī visi Saeimas Prezidija locekļi, proti, Saeimas priekšsēdētāja divi biedri, sekretārs un viņa biedrs. Kā norāda Iekšlietu ministrijā, amatpersonu loka paplašināšana atbilstu arī valsts apdraudējumu vairāku mācību secinājumiem.

Tāpat apziņojamo amatpersonu lokā iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs, jo komisija ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē.

Latvijā

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 749 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 479 miljoni eiro, kas ir 4,5% no IKP.

Svarīgākais