Deglis valdības pulvera mucā turpina gailēt

Attīstībai/Par! neitralizējot vienu potenciālo strīdu, bet Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam saglabājot spriedzi jau nobriedušā konfliktā, koalīcijas vadītājam Krijānim Kariņam līdz nākamajai reizei izdevies pieslāpēt sprādzienbīstamo situāciju valdībā. Taču neitralizēt to, šķiet, pat nav iespējams, jo iezīmējusies nākamā epizode – Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto lēmumu Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku tiesa atzinusi par prettiesisku.

Par fiskāli konservatīvu sevi dēvējošās KPV LV pārstāvji uz pirmdienas valdību veidojošo partiju sanāksmi cita starpā devās arī tādēļ, lai apspriestu koalīcijas sadarbības modeli jeb, diplomātiju atmetot, atrisinātu konfliktu ar Jauno konservatīvo partiju.Kā zināms, apsūdzot KPV LV pārstāvošo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro vēlmē a/s Latvenergo padomē iebīdīt sev pietuvināto Pāvelu Rebenoku, J. Bordāns premjeru aicinājis R. Nemiro atlaist no amata. Tas, vai ministra portfeli vajadzētu uzticēt citam politiskajam spēkam vai joprojām KPV LV, pašlaik netiek precizēts.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka KPV LV uzskata, ka J. Bordāns vienkārši pārsteidzies ar secinājumiem, jo viņam trūkst informācijas. Proti, P. Rebenokam neviens nevar liegt kandidēt neatkarīgā un atklātā konkursā uz jebkuru amatu. Turklāt KPV LV nevienu kandidātu īpaši nevirza, bet nepieciešamības gadījumā P. Rebenoka kandidatūru varētu arī neapstiprināt.

KPV LV priekšsēdētājam pēc koalīcijas sanāksmes šķita, ka domstarpības ir atrisinātas. «Ir brīži, kad mākoņi sabiezē, un ir brīži, kad kļūst skaidrāks,» teica A. Zakatistovs, norādot, ka jautājums ir izrunāts.

Aplams A. Zakatistova teiktais šķita J. Bordānam, kurš nevilcinājās paziņot, ka no vēlmes, lai premjers atlaiž ekonomikas ministru, nav atteicies. «Mēs paslaukām zem tepiķa gružus,» pukojās politiķis, kurš uzsver, ka ar partneriem no KPV LV problēma nav ne pārrunāta, ne atrisināta. «Es nesaku, ka nevaram runāt, - tikai to, ka nav izrunāts,» teica J. Bordāns.

Tomēr kaut kas ar kādu runāts ir noteikti, jo pēc konfliktējošo partneru replikām K. Kariņš paziņoja, ka P. Rebenoka kandidatūra uz amatu Latvenergo padomē vairs nav aktuāla. Premjers arī atgādināja, ka viens no šīs valdības stūrakmeņiem ir apņemšanās amatos nevirzīt politiski pietuvinātas personas.

Atgādinājums bija divkārši aktuāls, jo tikai pēc plašas ažiotāžas interneta sociālajās vietnēs Attīstībai/Par! pārstāvošā un ar otro numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējusī Baiba Rubesa atsauca savu kandidatūru konkursā uz amatu Stradiņa slimnīcas padomē. Aizvadītās nedēļas nogalē atklātībā nokļuva informācija, ka viņa ir viena no konkursā uzvarējušajiem.

Savu lēmumu viņa balstīja likumā, kas liedz ieņemt šādu amatu, ja iepriekšējo divu gadu laikā kandidāts bijis amatpersona politiskā partijā. B. Rubesa ir Attīstībai/Par! veidojošās partijas Kustība PAR! pārskata padomes sastāvā.

Ne veselības ministre Ilze Viņķele, ne Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts neuzskata, ka B. Rubesa būtu diskvalificējama no konkursa politiskās piederības dēļ, un apšauba, ka B. Rubesas amats attiecināms uz konkrēto likumu. Vēl vairāk - I. Viņķele pat paudusi, ka B. Rubesa nemaz nav politiķe. «Man ļoti žēl, ka neskaidri formulētas normas Publisko kapitāldaļu likumā liedz Baibai šoreiz piekrist piedāvājumam strādāt Stradiņu padomē. «Atdzišanas periods» bija domāts partiju valdes locekļiem, nevis revīzijas un ētikas institūcijas locekļiem partijā - tāda ir Par! pārskata padomes būtība,» pauž D. Pavļuts.

Vairs nebūs zināms, kā uz šo reaģētu, piemēram, konservatīvie, kas, pašlaik konfliktējot ar KPV LV, vienu atklātā konkursā uzvarējušu Attīstībai/Par! pārstāvi diskvalificējuši jau iepriekš - satiksmes ministrs Tālis Linkaits valsts sekretāra amatā politiskās piederības dēļ neapstiprināja Anduli Židkovu. Šis ministra lēmums gan pārsūdzēts Administratīvajā tiesā. Taču Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe uzskata, ka divu gadu «atdzišanas periods» ir leģitīms un attiecināms arī uz revīzijas komisijā strādājošiem partiju biedriem.

Paplašināties tuvākajā laikā var arī KPV LV un konservatīvo konflikts - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas nevēlēšanās LU rektora amatā apstiprināt Indriķi Muižnieku. Kā zināms, KPV LV, brīdinot par sekām, šo lēmumu valdībā neatbalstīja.

No I. Šuplinskas teiktā izriet, ka jau šobrīd nodokļu maksātājiem gandrīz 10 tūkstošus eiro izmaksājusī tiesāšanās turpināsies otrajā instancē. Premjers uz šā fona cenšas vien atgādināt, ka valdībai vajadzētu koncentrēties uz aizsāktajām reformām un no tiesāšanās atturēties, cik vien tas iespējams.