Slimnīcu padomes sāk darbu

Divās lielākajās Latvijas slimnīcās darbu sākušas padomes – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadību papildinās šādas struktūras trīs cilvēku sastāvā. Lai gan vairāki eksperti norādījuši, ka vairāk nekā pusgadu ilgušais padomes locekļu izvēles process noritējis Latvijai neierasti neatkarīgā gaisotnē un ļoti profesionālā līmenī, proti, nav bijusi nekāda politiska ietekme uz padomes locekļu izvēli, situācija par un ap politiķes Baibas Rubesas kandidatūru Stradiņa slimnīcas padomes locekles amatam ļauj darvas pilienam tomēr medus mucā iekrist.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides, kura redzeslokā atrodas arī medicīnas jautājumi, partijas biedre Baiba Rubesa (Attīstībai/Par!) bija viena no profesionālēm, kuru nominācijas komisija piedāvāja Veselības ministrijas vadībai kā vienu no konkursu izturējušajiem kandidātiem darbam Stradiņa slimnīcas padomē. To apstiprināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Kopumā šādu kandidātu skaits bija 11, jo trīs jāizvēlas Stradiņa slimnīcai, trīs - Bērnu slimnīcai un trīs - Rīgas Austrumu slimnīcai. Personāla atlases speciālisti, kuri visu šo procesu organizēja kopš pagājušā gada septembra, saņemot par to finansējumu no Veselības ministrijas budžeta, virzījuši par diviem kanditātiem vairāk rezerves dēļ, kā arī tāpēc, ka varētu pastāvēt vēlme padomi veidot plašāku nekā tikai trīs cilvēku sastāvā.

Pastāvot bažām par neitralitāti šajā konkursā, jo B. Rubesa ir veselības ministres partijas biedre, partijā turpina darboties, B. Rubesa pati atsauca savu kandidatūru padomes amatam Stradiņa slimnīcā. Tomēr viņas gadījumā galvenais jautājums nav tikai par to, vai konkrētā persona vienkārši ir kādas partijas ierindas biedrs, bet par augstajām prasībām padomes locekļu kandidatūrām, un tā nav tikai liela pieredze un nevainojama reputācija. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu (tiesa, tas stājies spēkā tikai šogad), par padomes locekļa kanditātu nedrīkst izvirzīt personu, «kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanai gala termiņa datumam publiskas kanditātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politikās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona». Veselības ministrijas valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka tad, kad tika izsludināts konkurss, šāds likums vispār nebija spēkā, un, lai arī ar B. Rubesas kandidatūru kā vienu no uzvarējušajām konkursā, ministriju iepazīstināja šogad, kad likums jau ir spēkā, neesot bijis zināms un nevienā publiskā datu bāzē nav informācijas, ka B. Rubesa ir kādas partijas amatpersona. Publiska informācija sociālajos tīklos liecina, ka B. Rubesa ir partijas Attīstībai/Par! pārskata padomes locekle. Pašlaik pieejamais skaidrojums ir visai izplūdis - nav skaidrs, vai tā ir vai nav amatpersona, kas var ieņemt valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu. Papildus tiek uzdots jautājums, vai neatkarīgā, profesionāļu padomē, kā tas vairākkārt tiek uzsvērts, vispār vajadzētu iecelt politiķi. B. Rubesa pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, norādot, ka «cilvēku politiskie uzskati, piederība demokrātiskām politiskām partijām un kandidēšana vēlēšanās nedrīkst būt par iemeslu vai ieganstu viņu diskriminācijai, arī attiecībā uz darbu valsts uzņēmumos», vienlaikus B. Rubesa respēktējot šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu «atdzišanas periodu» politisko partiju amatpersonām. «Ņemot vērā neskaidrību, kāds precīzi ir to personu loks, uz kuru šī likuma norma attiecas, lūdzu apturēt mana pieteikuma darbam Stradiņa slimnīcas padomē izskatīšanu,» tā B. Rubesa.