Par Nacionālo attīstības plānu no 2021. gada līdz 2027. gadam (NAP2027) atbildīgais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) stāsta, cik jauki mums būs dzīvot Latvijā 2027. gadā, ja plāna izpildei septiņos gados tiks iztērēti 14,5 miljardi eiro.
Miljardu prasīšana nenozīmē, ka visi 23 PKC darbinieki ar direktoru Pēteri Vilku priekšgalā nolēmuši kļūt par multimiljonāriem. Viņiem pietiek ar 1,3 miljoniem gadā uz visiem. Pagaidām pieejamas ir ierēdņu ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, kad tieši P. Vilku valsts atalgojusi ar 46 tūkstošiem eiro.
Nav pazīmju, ka PKC darbinieki (kaut tikai PKC vadītāji) prasītu un saņemtu kukuļus par to, ka ierakstījuši tagad spēkā esošajā NAP2020 vai nākamajā NAP2027 tādas frāzes, ko izmanto tie, kas tiešām tiek pie miljoniem un miljardiem eiro. PKC pilda nevis daudzus konkrētus pasūtījumus, bet vienu vienīgu pasūtījumu, kas vienādi vajadzīgs visām valdošajās koalīcijās iekļuvušajām partijām un citādos veidos valsts varai piekļuvušajiem grupējumiem. Valdība visu šo grupējumu vārdā pasūta PKC tādu NAP, kas neuzliek nekādus ierobežojumus Latvijas valsts budžeta un Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas tērēšanai. Neatkarīgi no tā, par kādiem naudas sadalīšanas variantiem šie grupējumi ir laika gaitā vienojušies, tos visus var pasludināt par atbilstošiem NAP.
Nelaime tikai tā, ka ir pagājuši pietiekami daudzi gadi un atklājies, ka starp NAP un realitāti nekādas saistības nav. Valsts pārvaldes līmenī to fiksējusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ar 2019. gada 29. oktobra publisko aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam izvērtēt PKC tālākas uzturēšanas lietderību. Publiska atbilde uz publisko aicinājumu nav sekojusi. Protams, ka arī K. Kariņa valdībai ir vajadzīgs tieši tāds PKC, kāds tas pašlaik ir. PKC ar NAP starpniecību dod valdībai pilnīgi brīvas rokas darīt vai nedarīt jebko. NAP2027 būs tieši tāds pats bezjēdzīgu frāžu savirknējums kā NAP2020.
Laimdotas Straujumas valdība kļuva par pirmo, kuras deklarācijā 2014. gada novembrī tika iesprausta atsauce uz NAP2020. K. Kariņa valdības deklarācijas 25. punkts attiecas jau uz nākamo periodu: «Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm.»
Līdzīgi kā par plānu rakstīšanu jādomā arī par PKC līdzdalību valsts augstāko ierēdņu atlases procedūrās. Lai cik dīvaini mēdz izrādīties šo procedūru rezultāti, PKC nevar vainot par to, ka PKC ierēdņi šajās procedūrās ir tādas pašas butaforijas, kāda butaforija ir NAP. Vēl viens uzdevums PKC ir rakstīt atskaites par NAP izpildes gaitu. Pašreizējā periodā PKC šo uzdevumu ir pildījis, cenšoties nomaskēt neatbilstības starp NAP2020 un faktiem, kas neatbilst plāniem jau kopš 2014. gada.
2020. gads ir tikko kā iesācies, un tā rezultāti, pēc kuriem būs jāvērtē NAP2020 izdošanās vai izgāšanās, vēl nav ne sasniegti, ne apkopoti. Tomēr jau tagad saprotams, ka izgāzīsies praktiski visi NAP2020 rādītāji, kurus vispār iespējams izmērīt. Nav taisnība P. Vilkam, kurš tagad reklamē NAP2027 projektu jeb PKC tiesības turpināt darbu pie NAP2027 ar to, ka NAP2020 esot izpildīts par 70%. Par lielāko neveiksmi viņš atzīst neatbilstību starp plānoto un faktisko dzimstību Latvijā, bet ar ko, lūdzu, situācija demogrāfijā atšķiras no situācijas tranzītbiznesā? Ja vispār ir atrodamas skaitliskas atbilstības starp 2012. gada 20. decembrī Saeimā pieņemtā NAP2020 plāna rādītājiem un realitāti 2020. gada sākumā, tad tikai ar nosacījumu, ka 2012. gadā plāns tika izteikts naudā, kuras vērtība laika gaitā zudusi. Protams, ka plānots tika naudas daudzuma pieaugums, kas sasniegts ar eiro drukāšanu un eiro pirktspējas samazināšanos. Šajos gadījumos dažu NAP sadaļu izpildes šķietamību nokārtojusi Eiropas Centrālā banka.
