Kolīdz advokāts atmasko prokuroru kļūdas, tā viņam aizbāž muti

Ar t.s. Lemberga prāvas tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones atļauju advokāts Maris Grudulis paguva noturēt debašu runu tikai divās tiesas sēdēs. Jau trešajā dienā tiesa viņam aizliedza runāt.

Formālais iemesls - advokāts debašu runā ik pa laikam atkārtojot vienas un tās pašas frāzes. Spriežot pēc advokāta tiesas zālē pateiktā, secināms, ka advokātam neļāva runāt tāpēc, ka viņš parādīja - apsūdzības epizode par Aivara Lemberga it kā dalību lēmumu pieņemšanā par SIA Naftas Filtrs (pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.5. panta otrās daļas un Krimināllikuma 325. panta otrās daļas redakcijā līdz 2002. g. 21. novembrim) ir nepamatota.

Advokāts uzstāja, ka tiesai nav tiesību iejaukties aizstāvības izvēlētajā taktikā. Runājot par atkārtošanos, advokāts atgādināja, ka apsūdzība iepriekš minētajā epizodē balstās uz ļoti daudziem krimināllietai pievienotiem Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumiem. Lai atspēkotu apsūdzību, advokātam jārunā par katru no šiem lēmumiem, kas neizbēgami noved pie dažu frāžu atkārtošanas saistībā ar katru lēmumu.

Administratīvs, ne krimināls pārkāpums

Debašu runas sākumā advokāts norādīja, ka iepriekš minētā apsūdzības epizode pati par sevi ir «juridiski nekorekta un līdz ar to nepamatota».

M. Grudulis tiesai atgādināja, ka ar 2002. gada 21. novembra grozījumiem Krimināllikumā no tā 325. panta pirmās daļas izslēgtas darbības - pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā -, kas inkriminētas A. Lembergam, līdz ar ko šīs darbības ir dekriminalizētas.

Viņš norādīja, ka gan no Latvijas Kriminālkodeksa 162.5. panta 2. daļas, gan no Krimināllikuma 325. panta 2. daļas izriet, ka katra pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā ir krimināli sodāma tikai divos gadījumos - ja šīs darbības amatpersona ir izdarījusi atkārtoti un ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. «Ja pirmais gadījums vairs nav paredzēts likumā, bet otrais gadījums nav konstatēts, tad iestājas nevis kriminālā, bet administratīvā atbildība pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa, un nav nozīmes, cik reižu pilnvaras tika realizētas interešu konflikta situācijā,» teica aizstāvis.

Viņš arī uzsvēra, ka apsūdzība nepamatoti tiek konstruēta kā turpināts noziedzīgs nodarījums.

M. Grudulis norādīja, ka prokurori tiesas debatēs pat nav mēģinājuši pamatot, kāpēc tiek izvirzīta apsūdzība kriminālā pārkāpumā, neraugoties uz to, ka likums par to neparedz kriminālu sodu. Viņš pauda izbrīnu, kādēļ prokurori, gluži otrādi, tiesu debatēs mēģinājuši pierādīt pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, t.i., tādu darbību izdarīšanu, kuras ir tikušas dekriminalizētas. «Aizstāvība lūdz tiesu spriedumā izvērtēt minētos argumentus un sniegt uz tiem atbildi, jo aizstāvības argumenti ir skaidri un precīzi formulēti, pamatoti ar tiesību normām un judikatūru. No argumentu izvērtēšanas ir atkarīgs procesa rezultāts. Norobežojoties no argumentu izvērtēšanas vai izvērtējot tos nepilnīgi, tiktu aizskartas tiesības uz taisnīgu tiesu,» teica M. Grudulis.

Nulle plus nulle ir nulle

Pēc M. Gruduļa domām, prokurori minētajā apsūdzības epizodē piešķīruši sev likumdevēja funkcijas: neskatoties uz to, ka atkārtotas darbības, realizējot pilnvaras interešu konflikta situācijā (piedalīšanās lēmumu pieņemšanā), neveido noziedzīgu nodarījumu, prokurori pasnieguši šīs atkārtotās darbības kā tādas, kuras pašas par sevi automātiski rada «būtisko kaitējumu» valsts vai sabiedriskajām interesēm. «Šis prokuroru izgudrojums neatbilst likuma prasībām, jo, saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu, pie kriminālatbildības saucama tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., izdarījusi šajā likumā paredzēto nodarījumu.

Vēršu tiesas uzmanību uz to, ka noziedzīgs nodarījums ar prokuroru apsūdzībā norādīto konstrukciju (kad vairāki administratīvie pārkāpumi automātiski rada būtisko kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm un līdz ar to veido noziedzīgu nodarījumu), nedz Latvijas Kriminālkodeksā, nedz Krimināllikumā nav paredzēts,» skaidroja aizstāvis.

Pēc advokāta domām, nepierādot un nepamatojot to, ka piedalīšanās katra lēmuma pieņemšanā ir radījusi būtisku kaitējumu, valsts apsūdzības uzturētāji absurdi un neloģiski apgalvo, ka piedalīšanās lēmumu kopuma pieņemšanā radījusi būtisku kaitējumu. Lai atmaskotu apsūdzībā iestrādāto neloģismu, M. Grudulis minēja piemēru: «Matemātikā divu vai vairāku nuļļu kopsumma vienmēr būs nulle - 0+0+0+0+0=0. Valsts apsūdzības uzturētāju vēlme pierādīt pretējo ir vienkārši pretēja likuma normas loģikai un veselajam saprātam.»

Lietā nav pierādījumu

M. Grudulis atgādināja, ka administratīvi sodāmu pārkāpumu summa nav kriminālsodāms nodarījums - lai cik daudz un cik ilgā laika periodā ir izdarīti administratīvie pārkāpumi, tie ir un paliek administratīvie pārkāpumi, kuru summa nevar veidot noziedzīga nodarījuma sastāvu. «Tā kā lietā nav neviena ticama pierādījuma būtiskā kaitējuma nodarīšanai, tad valsts apsūdzības uzturētāji nav saistīti ar lietā konstatējamiem un pierādāmiem faktiem, bet ir brīvi un neierobežoti savās radošajās izpausmēs, ierakstot un ik pa laikam mainot apsūdzībā jebkādu būtiskā kaitējuma aprakstu, vadoties pēc principa - jo abstraktāk, jo labāk. Izveidojot šādu konstrukciju, apsūdzības uzturētāji nav ierobežoti ar konkrētiem, kaitējumu pierādošiem pierādījumiem, bet var brīvi improvizēt gan paša kaitējuma aprakstā, gan tā nodarīšanas laikā un vietā, kur tas nodarīts. Šī absurdā apsūdzības konstrukcija un tajā lietotie formulējumi neļauj apsūdzību izprast nevienā tās redakcijā [jāatgādina, ka tiesvedības laikā apsūdzība tika grozīta divas reizes, bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija vēl vairākas apsūdzības redakcijas]. Arī savās debatēs prokurori nav pat pacentušies izskaidrot apsūdzībā lietotos terminus un konstrukcijas,» tiesai skaidroja advokāts.

Jāatgādina, ka tiesa neļāva A. Lembergam sniegt liecības, kādus «labus lēmumus» (tiesneša Borisa Geimana lietots formulējums) viņš ir pieņēmis. Respektīvi - tiesa vienkārši neļāva runāt par to, vai no apsūdzībā minēto lēmumu pieņemšanas ir radies kāds kaitējums, vai tie patiesībā ir bijuši uz pilsētas attīstību virzīti lēmumi.

Aizbāž muti

M. Grudulis sāka analizēt konkrētos krimināllietai pievienotos lēmumus. Analīzes gaitā viņam nācās izdarīt secinājumus. Izdarot secinājumus, pie katra no lēmumiem viņš cita starpā lietoja šādus izteikumus.

«Prokurori savās debatēs pat nav centušies šīs liecības atspēkot, kā dēļ tās atzīstamas par ticamām un tajās minētās ziņas par pierādītām.»

«Secinājums. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka prokurori nav pierādījuši nedz to, ka lēmums tika pieņemts interešu konflikta situācijā, nedz balsošanu «par», nedz to, kā šis lēmums sekmēja saimniecisko darbību, nedz arī to, kā dalība šī lēmuma pieņemšanā radīja būtisko kaitējumu. Apsūdzība nav pierādīta.»

Šie un citi izteikumi tiesu saniknoja. Advokāta runa tika aprauta. Tiesa nepieņēma arī viņa pieteikto kārtējo noraidījumu tiesai. Tiesa paziņoja, ka debates nākamajā tiesas sēdē turpinās valsts apmaksātais advokāts Genadijs Ivankins, kurš skaidri un nepārprotami ir paziņojis, ka nav gatavs pilnā apjomā veikt Aivara Lemberga aizstāvību.