Ar pašreizējo vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci, Saeimas deputātiem atgādināja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Lai arī šogad vecuma pensijas pamata bāzes apmērs palielināts līdz 80 eiro, ne šis pamata apmērs, kam piemēro koeficientu, ne arī pati lielākā minimālā pensija cilvēkiem ar vismaz 41 gada darba stāžu nesasniedz trūcīgas personas slieksni. Tiesībsargs vērsies Satversmes tiesā, aicinot tiesu vērtēt, vai minimālā pensija atbilst valsts pamatlikumā noteiktajām tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzklausīja Tiesībsarga biroja un Labklājības ministrijas speciālistus par minimālajām pensijām, tomēr nekādu lēmumu par iespējamu turpmāku rīcību nepieņēma. Ņemot vērā Satversmes tiesas ierosināto lietu, gan Saeimai, gan Labklājības ministrijai būs tiesas priekšā jāaizstāv sava pozīcija. Labklājības ministrija, visticamāk, kā argumentu par labu sev izmantos faktu, ka minimālā pensija Latvijā līdz šā gada sākumam nebija paaugstināta ne reizi pēdējo vismaz desmit gadu laikā. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Lipšāns (KPV LV) Saeimā tieši to arī uzsvēra: «Minimālās pensijas bāzes slieksnis bija nesamērīgi zems, un desmit gadu nekas netika darīts šajā jautājumā. Jā, nesanāca uzreiz tādā apmērā, kā mēs bijām plānojuši.» Viņš atgādināja par pagājušā gada augustā notikušo valdības sēdi, kurā izskatīja ministrijas plānu par minimālā ienākuma pilnveidi, kur bija plānots noteikt šo bāzi 99 eiro apmērā, palielinot arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Ņemot vērā ierobežotās finansiālās iespējas, plāns netika atbalstīts pilnībā. «Neatlaidīgi strādāsim pie šā jautājuma, bet vēlamies noskaidrot Finanšu ministrijas viedokli, jo kā nozares ministrija mēs negūstam atbalstu minimālās pensijas palielināšanai,» sacīja K. Lipšāns.
Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska norāda, ka tiesībsargs vairākkārt vērsis Labklājības ministrijas, valdības un sabiedrības uzmanību minimālās pensijas apmēram un tā noteikšanas kārtībai. «Mūsu pārmetums, pirmkārt, bija par to, ka 64 eiro pamata bāze ir nepieņemama, un pat palielinātais pensijas pamata apmērs - 80 eiro -, kas noteikts no šā gada sākuma, ir neatbilstošs apmērs, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības,» stāsta I. Rezevska. Otrs pārmetums sociālās politikas veidotājiem no tiesībsarga puses attiecas uz diferenciācijas sistēmu, ko piemēro, lai noteiktu minimālās pensijas apmēru atkarībā no darba stāža. «Faktiski cilvēkam ar mazu darba stāžu viens darba gads ir novērtēts augstāk nekā cilvēkam ar lielu darba stāžu,» secina I. Rezevska, «koncepcijas skata gadu no gada, bet nekas nekustas no vietas. Mēs arī nevaram teikt, ka ar janvāri tagad viss ir kārtībā. Sociālajam nodrošinājumam ir jābūt tādā apmērā, lai tas nodrošinātu pamatvajadzības un negrautu cilvēka cieņu. Tas netiek izpildīts.» Pēc tiesībsarga aprēķiniem, no šā gada minimālā pensija augusi vidēji par septiņiem eiro. «Pat vislielākā minimālā pensija cilvēkam ar vislielāko darba stāžu pašlaik nesasniedz minimālo sociālā nodrošinājuma līmeni, kas, pēc mūsu aprēķiniem, 2018. gadā bija 272 eiro,» uzsvēra I. Rezevska. Saeimas deputāti secināja, ka ir jārīkojas, taču vispirms jāsagaida Labklājības ministrijas aprēķini, cik minimālās pensijas palielināšana izmaksātu, kā arī ieteica ministrijai izvērtēt Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperta Pētera Leiškalna priekšlikumus pensijas palielināšanai.