airBaltic apkalpes noguruma dēļ pārceļ reisu no Palangas
Apjukumu un paniku Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") pasažieriem Palangā ceturtdienas rītā sagādājusi ziņa, ka viņu reiss uz Rīgu atlikts par četrām stundām, lai gan laiks bijis lidojumam labvēlīgs un lidmašīna - tehniskā kārtībā, piektdien vēsta laikraksts "Lietuvos Rytas".
Tikai ierodoties lidostā, tās darbinieki viņiem paskaidrojuši, ka lidmašīna izlidos plkst.13, jo apkalpei, kas atlidojusi iepriekšējā vakarā ap plkst.21, jāizguļas.
Visiem 32 pasažieriem līdz pusdienlaikam bija paredzēts izlidot no Rīgas lidostas ar savienotajiem reisiem. Lai paspētu laikā, viņiem nācies sēsties taksometros un pierunāt šoferus mērot ceļu līdz Latvijas galvaspilsētai. Piemēram, četriem ārvalstniekiem, kuriem plkst.11.30 no Rīgas bija jāizlido uz Varšavu, 265 kilometrus garais brauciens izmaksājis gandrīz 700 litus (143 latus).
Toties ar aizkavējušos reisu pēcpusdienā uz Rīgu 50 vietu lidmašīnā devās tikai pieci pasažieri, norāda laikraksts.
Pēc tā rīcībā esošajām ziņām, par to, ka reiss notiks nevis paredzētajā stundā, bet pēc pusdienlaika, jau iepriekšējā vakarā apkalpe brīdinājusi arī Palangas lidostu. "Sazinājāmies ar Rīgu, un viņi mums šo informāciju apstiprināja," stāstījis lidostas pārstāvis, atzīstot, ka kavēšanās iemesli viņam nav zināmi.
Arī Palangas viesnīcas "Gamanta" administratori pārsteigusi stjuaršu un pilotu aizkavēšanās numuros.
Viņa pastāstījusi, ka viesnīcā nakšņojošās "airBaltic" apkalpes allaž brokasto plkst.6.30 un tad dodas uz lidostu, bet šoreiz jau trešdienas vakarā brīdinājušas, ka brokastis ēdīs tikai plkst.10.30.
Kā laikrakstam skaidrojusi "airBaltic" pārstāve Rosita Sakalauskaite, šai apkalpei pirms tam nācies lidot ilgākas stundas, nekā paredzēts, tāpēc tai iekrājušās papildu atpūtas stundas.
"Apkalpju darba un atpūtas laiku stingri regulē noteikumi, kas tiek izvirzīti attiecībā uz aviācijas drošību, un šajā gadījumā reiss nenotika laikā tādēļ, ka nebija beidzies apkalpei paredzētais obligātais atpūtas laiks," viņa piebildusi.
Pēc Sakalauskaites teiktā, "airBaltic" reisu skaits šogad pieaudzis gandrīz par trešo daļu, tādēļ pašlaik tiek pieņemti darbā jauni piloti un stjuartes.
Viņa nav varējusi atbildēt uz jautājumu, kādi papildu izdevumi lidsabiedrībai radīsies sakarā ar šīm atpūtas stundām, jo neesot skaidrs, cik pieteikumi par zaudējumu kompensāciju tiks saņemti. Jautājums par to, vai kompensēt izdevumus pasažieriem, kuriem uz Rīgu nācās nokļūt saviem spēkiem, tiks lemts atsevišķi.
"airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka šajā konkrētajā gadījumā bija iespējamas tikai divas iespējas - vai nu šo lidojumu atcelt un vest visus ar autobusu, vai atlikt lidojumu uz vēlāku laiku.
Kompānijas lidojumu skaits dienā ir palielinājies līdz 200, līdz ar to nepieciešams arī lielāks skaits pilotu. Vanags nenoliedza, ka šajā gadījumā var vainot tieši pilotu trūkumu, tomēr viņš norādīja, ka "airBaltic" situāciju operatīvi neļāva atrisināt arī fakts, ka nesen Palangas lidostai ir pazemināta kategorija un lidostā var nolaisties tikai "Fokker" tipa lidmašīnas, savukārt "airBaltic" bija iespēja nosūtīt uz Palangu papildu "Boeing" tipa lidmašīnu, kura lidostas kategorijas pazemināšanas dēļ tur nolaisties nevarēja.
Vanags arī skaidroja, ka gadījumos, ja pasažieris uz savu roku ir atteicies no lidojuma un meklējis iespēju nokļūt Rīgā ar citu transporta līdzekli, aviokompānija izskatīs katru kompensācijas gadījumu individuāli. Katram pasažierim pašam tad jāvēršas ar savu lūgumu aviokompānijā.
Kompānijas pārstāvis arī uzsvēra, ka kompānijas interesēs ir darīt visu, lai šādas situācijas neatkārtotos, jo kompānija orientējas galvenokārt uz tranzītpasažieriem lidostā "Rīga", līdz ar to ir būtiski nodrošināt precīzus savienojošos reisus. Turklāt "airBaltic" jau ilgstoši esot viena no punktuālākajām lidsabiedrībām Eiropā un katru mēnesi publicē kompānijas punktualitātes rādītājus.