Zināms, cik daudzi izvēlējušies, lai pēc nāves viņu pensijas uzkrājums tiek mantots

© PPE/SIPA/SCANPIX/LETA

Līdz šim kopumā 67 826 iedzīvotāji izdarījuši izvēli par pensijas otrā līmeņa uzkrājumu nāves gadījumā, no kuriem 66,9% izvēlējušies uzkrājumu nodod mantojumā, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.

Vienlaikus arī 31,9% izvēlējušies savas nāves gadījumā pievienot otrā līmeņa uzkrājumus kādas citas personas otrā līmeņa uzkrājumam. Vien 1,2% to ir izvēlējušies ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

No visiem, kas deklarējuši savu izvēli, vairāk nekā 9% iesnieguši iesniegumu personīgi, savukārt 90,2% izdarījuši to elektroniski portālā "latvija.lv".

Daine klāstīja, ka no visiem izvēli izdarījušiem 34 personas ir mirušas. Septiņos gadījumos izvēle esot anulēta, jo izvēles iesniegtas pēc personas nāves dienas.

Jau vēstīts, ka no šī gada iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties mantot otrā līmeņa pensijas, bet, ja izvēle netiks izdarīta, uzkrājums tā veicēja nāves gadījumā tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties, vai pensiju otrā līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju otrā līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izvēli var izdarīt cilvēki, kuri vēl nav pieprasījuši vecuma pensiju, tādējādi nosakot, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa iepriekš norādīja, ka pašlaik lielākajai daļa jeb 79% iedzīvotāju uzkrājumi otrā līmeņa pensiju fondā ir zem 5000 eiro.

Pēc VSAA 30.septembra datiem, gandrīz puse jeb 49% no visiem 1 289 547 pensiju otrā līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz 2000 eiro, 29% - no 2000 līdz 5000 eiro, 16% - no 5000 līdz 10 000 eiro, bet 6% - vairāk nekā 10 000 eiro lielu kapitālu.

Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam (20% no ienākumiem) tiek pārdalīts starp pensiju sistēmas pirmo un otro līmeni. Kopš 2016.gada 14% nonāk pensiju 1.līmenī un 6% pensiju otrajā līmenī. Šie 6% no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīti finanšu tirgū un uzkrāti katra otrā līmeņa dalībnieka personīgajā kontā.

Pensiju līmeņa līdzekļus drīkst pārvaldīt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir reģistrētas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Portālā "www.latvija.lv" ikviens var noskaidrot, kuru līdzekļu pārvaldītāju un kuru pensiju plānu izvēlējies, kā arī cik liels ir uzkrājums pensiju otrajā līmenī.

Latvijā

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais