Konkurences padomei (KP) tuvāko mēnešu laikā jāpieņem atbildīgs lēmums – dot vai nedot atļauju apvienoties trim maksas televīzijas (TV) pakalpojumu sniedzējiem – Baltkom un Izzi grupai, kā arī SIA EST Risinājumi. Ja KP šai iecerei dos zaļo gaismu, tādā gadījumā divkārt tiks pārsniegts jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktais slieksnis par dominējošā stāvokļa iestāšanos.
Šobrīd likumā kā dominējošā stāvokļa slieksnis minēti 35 procenti tirgus daļas, taču saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem un tirgus izpētes kompānijas GfK CR Baltic 2010. gada jūnijā veikto pētījumu kopējā SIA Izzi un SIA Baltkom TV SIA tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Latvijā varētu pārsniegt 40 procentus, bet Rīgā, kur maksas TV pakalpojumus lieto absolūti lielākā daļa iedzīvotāju, šī tirgus daļa varētu pat pārsniegt 77 procentus.
Mākslīgi izveidots dominējošs stāvoklis ne tik vien ļauj ietekmēt klientus – TV skatītājus, bet arī iegūt arvien lielāku ietekmi tirgus attiecībās ar programmu veidotājiem.
Lai vērstu uzmanību uz faktu, ka maksas TV tirgū varētu izveidoties monopols ar neskaidriem īpašniekiem, kas apdraud ne tikai konkurences situāciju, bet potenciāli var atstāt sekas arī uz TV pārraidāmo saturu, lielākais elektronisko pakalpojumu sniedzējs Lattelecom ir vērsies pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Nacionālās drošības komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ar aicinājumu šo jautājumu izskatīt kādā no atbildīgo komisiju sēdēm, pieaicinot nozares ekspertus. Ceturtdien šo jautājumu skatīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas apņēmās tam sekot.
"Pieņemot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, deputāti īpaši pievērsās jautājumam par to, kā ierobežot monopolu un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tāpēc šobrīd, kad dienaskārtībā ir jautājums par divu lielu TV operatoru iespējamo apvienošanos, pie šīs tēmas ir jāatgriežas atkal un jāizvērtē ne tikai konkurences aspekts, bet arī potenciālie draudi elektronisko plašsaziņas līdzekļu normālai attīstībai un sabiedriskajā telpā pieejamajai informācijai," uzsver Lattelecom biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis.
Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti norādīja, ka šī procesa vērtēšana īsti nav viņu kompetencē, tomēr dominējošo tirgus situāciju pieļaut nevajadzētu. "Deputātiem būs jāuzņemas zināma atbildība, kā nokārtojas šis process. Uzskatu, ka sabiedrībai jāzina, kas ir īpašnieki uzņēmumiem, kuriem ir dominējošs stāvoklis – vairāk nekā 50 procentu liela tirgus daļa. Tas nozīmē, ka varēs dempingot cenas un izspiest no tirgus mazākus konkurentus," uzskata Oskars Kastēns (Par labu Latviju!).
Tam piekrīt arī Boriss Cilevičs (Saskaņas centrs), kurš īpaši uzsver "valodas jautājumu" un to, ka "informācija pirmsvēlēšanu laikā ir ļoti garšīgi, seksīgi jautājumi, kurus varētu izmantot dažas politiskās partijas".