Latvijas valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš kolektīvā darbinieku atlaišana rada sociālo spriedzi ne tikai pašā uzņēmumā, bet arī Latvijas sabiedrībā, jo vairāk nekā tūkstoš darbinieku atlaišana viena gada laikā Latvijas darba tirgum nav ierasta parādība.
Jau februārī un martā uzņēmums atbrīvos no amata pirmos 280 darbiniekus, izmaksājot atlaišanas pabalstus, kā arī gadījumā, ja šie darbinieki ir pirmspensijas vecumā - īpašu pabalstu. Dzelzceļniekiem būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu, tomēr, kā sarunā ar Neatkarīgo norādīja Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvji Vladimirs Novikovs un Gita Oškāja, jāmet akmens Labklājības ministrijas dārziņā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas izmaiņu dēļ, jo no tām cietīs pilnīgi visi kolektīvajā atlaišanā iesaistītie darbinieki, saņemot par 20-30 procentiem mazākus bezdarbnieku pabalstus. Šīs netaisnības dēļ Dzelzceļnieku arodbiedrība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
«Lēmumu par bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas un izmaksas izmaiņām valdība pieņēma steigā, un tas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, nenodrošinot nekādu pārejas periodu, kas attiektos uz tiem darbiniekiem, kuri visu šo laiku strādājuši un veikuši sociālās iemaksas,» Neatkarīgajai sacīja Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja. Turklāt pastāv nevienlīdzība starp tādiem darbiniekiem, kuri, piemēram, aizgājuši no darba vēl pagājušā gada decembrī pēc pašu vēlēšanās, un tiem, kurus tagad atbrīvo kolektīvi, pirmie saņem bezdarbnieka pabalstu bez apcirpšanas, bet otrie - jau pēc jaunajiem noteikumiem. Par to atbildība ir jāuzņemas Labklājības ministrijai un valdībai.
Kopumā arodbiedrībai un uzņēmuma vadībai domstarpību par Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas plāniem nav. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs sacīja, ka pārvadāto kravu apjoma ziņā 2019. gads bija «zemākais punkts pēdējo 12 gadu laikā». Kravu apjoma sarukums ir viens faktors, kāpēc tiek pārskatīta uzņēmuma darbība, bet otrs faktors ir tehnoloģiskā procesa izvērtēšana ar mērķi to efektivizēt. Darba samaksa uzņēmumā veido vislielāko izmaksu struktūras daļu, ko salīdzinājumā ar 2019. gadu plānots samazināt par desmit miljoniem eiro. Visā dzelzceļa koncernā, kas apvieno vairākus uzņēmumus, pašlaik strādā turpat 10 000 darbinieku, bet pašā Latvijas dzelzceļā - 6265 darbinieki. Vidējais darbinieku vecums ir 47 gadi, bet 45% darbinieku ir vecumā virs 50 gadiem, 14% - pavisam tuvu pensionēšanās vecumam, proti, virs 60 gadiem.
Tieši cilvēki pirmspensijas vecumā ir lielākā riska grupa, kura var palikt pilnībā bez darba un bez ienākumiem. Tās, kā norādīja arodbiedrība, ir arī ģimenes, kurās vairāki ģimenes locekļi strādā šajā uzņēmumā. Turklāt liela daļa dzelzceļnieku šajā arodā ir nostrādājuši visu savu mūžu. «Mēs varam gudri runāt - kā pārkvalificēt cilvēkus, kuri 20-30 gadu strādājuši dzelzceļā un tagad ir dažus gadus pirms pensijas, tas nav reāli,» uzskata G. Oškāja. Šā gada laikā uzņēmums plānojis atlaist 1500 darbinieku, 280 darbinieku atbrīvos no amata februārī un martā. Līdz jūnijam kopumā plānots atlaist 900 darbinieku. Atlaižamo sarakstā nav tikai specialitātes, kas saistītas ar tehnisko dzelzceļa darbu - dzelzceļa strādnieki, atslēdznieki, celtnieki, bet arī tiek pārskatīti administrācijā strādājošie - sekretāres, mārketinga darbinieki, grāmatveži.
G. Oškāja stāsta, ka sociālās garantijas darbiniekiem nosaka Darba likums un koplīgums. Vispirms tas ir atlaišanas pabalsts, kas atkarīgs no nostrādātā stāža uzņēmumā un no algas. Papildus pirmspensijas vecumā, tas ir, piecus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, atbrīvotie darbinieki, kas vismaz desmit gadu ir nostrādājuši uzņēmumā, saņems pabalstu. Tā apmērs būs atkarīgs no tā, cik gadu ir palicis līdz pensijai. «Šis ir būtisks atbalsts darbiniekiem, lai pēc atlaišanas cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem,» sacīja G. Oškāja. Tomēr arodbiedrība piekrīt, ka pabalsts neaizvieto darba algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas un kuras pirmspensijas vecuma cilvēkam ir ļoti būtiskas.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone Neatkarīgajai apstiprināja, ka uzņēmums oficiāli ir informējis par plānotajām atlaišanām, konkrēti, par pavasarī atlaižamajiem darbiniekiem - ir zināmas viņu profesijas. Lai atbalstītu šos darbiniekus, tiek veidots īpašs plāns sadarbībā ar uzņēmumu un vietējām pašvaldībām, kurās šie cilvēki dzīvo. «Sociālā spriedze un pārdzīvojums būs jebkurā gadījumā, jo mēs te runājam teorētiski, bet jāņem vērā, ko tas nozīmē darbiniekam, kurš 20 gadu ir nostrādājis šajā darbavietā,» atzina E. Simsone.
