Dzīvošana Svētes sektā bērnus neapdraudot

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Jelgavas novada bāriņtiesa nav konstatējusi, ka tai vai citiem Jelgavas novada dienestiem vajadzētu iejaukties tā dēvētās Svētes sektas jeb Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļu dzīvē, lai novērstu iespējamos pārkāpumus pret draudzē esošo bērnu veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Neatkarīgā ir atkārtoti rakstījusi, ka skolas vecuma bērni nedrīkst fotografēties, zīmēt dzīvas būtnes un sejas, vecāki viņiem bija lieguši piedalīties ārpusstundu pasākumos, bet draudzes locekļiem kopumā tika liegts apmeklēt ārstu, izmantot internetu, lietot telefonu, lasīt laicīgas grāmatas. Iespējams, tas tiešām nekaitē bērnu attīstībai, lai gan skolā mācību procesā ir jāizmanto literatūra, un tā noteikti ir laicīga.

Resursu centra sievietēm Marta juriste Alise Artamonova atsaucas uz Reliģisko organizāciju likumu, kurā ir noteikti gadījumi, kad tiesa var lemt par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu. «Viens no šādiem gadījumiem ir, ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību,» teikts juristes atbildē laikrakstam.

Kā traktēt draudzē pastāvējušo aizliegumu izmantot medicīnisko palīdzību, lietot medikamentus? Vai tas ir vismaz cilvēktiesību pārkāpums, ja netiek uzskatīts par iespējamu vai reālu apdraudējumu personas veselībai vai dzīvībai? Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa atbild: «Tiesībsarga birojā par šo gadījumu nav bijusi izpēte. Pilnīgi nav nekādu oficiālu faktu, kas ļautu izdarīt tādus vai citādus secinājumus. Jebkurā gadījumā baznīca ir atdalīta no valsts, tādējādi te nevar runāt par cilvēktiesību ierobežojumu no valsts puses.»

A. Artamonova norāda, ka, vērtējot šādus jautājumus, centrā jābūt bērna tiesību aizsardzībai. Likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa var lemt par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes un viens no šādiem gadījumiem ir, piemēram, ja konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone uzsver, ka ne vietējai bāriņtiesai, ne citiem Jelgavas novada dienestiem nav pamata jebkādus emocionālus riskus nākotnē pieņemt kā apdraudējumu bērniem pašlaik.

«Bērnu sekmes skolā, psihoemocionālā stabilitāte, sabiedriskā aktivitāte un sociālā labklājība nekādā veidā nav radījusi aizdomas vai nepieciešamību dienestam iesaistīties ar kādām papildu darbībām,» Neatkarīgajai atbild D. Kaņepone. Jelgavas novada bāriņtiesa veikusi apsekošanas draudzes ģimenēs, bijušas pārrunas ar ģimenes locekļiem, arvien norit sadarbība ar Svētes pamatskolas direktori, lai iegūtu atgriezenisko saiti arī no citām sadarbības institūcijām. «Nevienā no ģimenēm nav konstatēta vardarbība vai jebkāda veida apdraudējums emocionālai vai fiziskai labklājībai. Nav arī konstatētas kādas izmaiņas bērnu attieksmē, kas būtu par iemeslu, lai iejauktos ar ārēju kontroli no bāriņtiesas puses,» situāciju raksturo D. Kaņepone, piebilstot, ka pastiprinātā uzmanība šīs draudzes darbībai radījusi spriedzi un papildu emocionālu slodzi ikvienai no šīm ģimenēm.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.