Latvijas dienesti gatavi koronavīrusa draudam

Vienlaikus Ārlietu ministrijas speciāliste Guna Japiņa vakar apliecināja, ka viens Latvijas valstspiederīgais, kas pašlaik atrodas Uhaņā, ir izrādījis vēlmi atgriezties Latvijā, un Ārlietu ministrija sadarbībā ar Francijas dienestiem mēģina to noorganizēt. Atgriešanās noteikums būs divu nedēļu karantīna slimnīcā, lai pārliecinātos, vai cilvēki nav inficējušies ar koronavīrusu, tostarp Latvijas iedzīvotāja. Tātad Latvijā viņa atgriezīsies ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas datiem Ķīnā pašlaik savu dzīvesvietu ir deklarējuši 67 Latvijas valstspiederīgie, bet braucienam uz Ķīnu reģistrējušies astoņi cilvēki, tiesa, nevienā gadījumā nav precizēta konkrēta vieta, kur Latvijas iedzīvotāji atrodas - Pekinā, Uhaņā vai kādā citā vietā.

No atbildīgo dienestu pārstāvju stāstītā izriet, ka visām medicīnas iestādēm ir jābūt gatavām medicīniskās palīdzības sniegšanai pacientam ar koronavīrusu, piemēram, ja cilvēks ar šī vīrusa saslimšanas pazīmēm parādās slimnīcas uzņemšanā, zvana ģimenes ārstam vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam. NMP dienesta direktore Liene Cipule norādīja, ka saskaņā ar rīcības algoritmu (sistēmu - kā rīkoties) par pacientu ar koronavīrusa saslimšanas pazīmēm ir jānoskaidro, vai viņš nav bijis ceļojumā un - kādā valstī. Drošības pasākumi tiktu iedarbināti, ja pacients atgriezies tieši no Uhaņas vai arī bijis kontaktā ar citu cilvēku, kurš bijis Uhaņā. Šādām situācijām jābūt gatavam ne tikai NMP dienestam, bet arī visām medicīnas iestādēm. «Uz jautājumu, cik gatava ir katra ārstniecības iestāde, tas būtu jāprasa katrai slimnīcai,» stāstīja L. Cipule. Lielās universitāšu slimnīcas un reģionālās slimnīcas noteikti ir gatavas uzņemt pacientu ar koronavīrusu, tomēr to pilnībā nevar apgalvot par citām slimnīcām, un, pēc L. Cipules teiktā, pašlaik nav arī tāda kontroles mehānisma, kā to pārbaudīt. Ja kādam pacientam tiktu konstatētas aizdomas par koronavīrusu, viņu nogādātu Rīgas Austrumu slimnīcā, bērnu - Bērnu slimnīcā. Rīgas Austrumu slimnīca apliecināja, ka šādām situācijām tā ir pilnībā gatava - ir sagādāti gan visi nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, gan būtu iespējams nodrošināt pacientu izolāciju.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs apliecināja, ka visas medicīnas iestādes ir informētas saistībā ar jauno vīrusu un tā izplatību, kā arī katru dienu tiek atjaunota informācija centra mājaslapā. Līdz šim apstiprināti 4587 saslimšanas gadījumi. 106 pacienti ar nopietnām blakussaslimšanām ir miruši. Lielākā daļa gadījumu reģistrēti Uhaņas pilsētā Ķīnā, tomēr ir ziņots par ievestiem gadījumiem vairākās citās Ķīnas provincēs, Honkongas īpašās pārvaldes apgabalā, Taipejā, Makao, Taizemē, Japānā, ASV, Dienvidkorejā, Singapūrā, Vjetnamā, Malaizijā, Austrālijā, Nepālā, Francijā, Kanādā un arī viens gadījums Vācijā. Kārtība infekciju slimību ierobežošanai Latvijā nosaka - ja pacients vēršas pie ārsta ar elpceļu infekciju un ja tiek noskaidrots, ka persona ir bijusi Uhaņas reģionā, tad nekavējoties jāuzsāk infekciju kontroles pasākumi - jānodrošina pacienta izolēšana, ziņošana Slimību profilakses un kontroles centram nepārtrauktā režīmā, paraugu laboratoriskā izmeklēšana un pacienta ārstēšana. Te gan jāņem vērā tas, ka šā jaunā vīrusa saslimšanas pazīmes ir līdzīgas daudzām citām slimībām, piemēram, gripai, līdz ar to atslēgas vārds epidemiologiem pašlaik ir Uhaņa. Sarunā ar Neatkarīgo Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka koncentrēties tieši uz Uhaņu, nevis uz Ķīnā vispār pabijušiem cilvēkiem iesaka Pasaules veselības organizācija, jo konstatēts, ka visi saslimušie ārpus Uhaņas ir saistīti ar Uhaņas pilsētu - vai nu paši tur ir bijuši un tad inficējušies, vai arī bijuši tuvā kontaktā ar kādu personu, kura bijusi Uhaņā. «Jā, mums ir zināms, ka arī Latvijā ierodas cilvēki, kuri bijuši Ķīnā, taču pašlaik mēs nekādus infekciju uzraudzības pasākumus attiecībā pret šiem cilvēkiem neuzsākam un karantīnā šiem cilvēkiem nav jābūt,» sacīja J. Perevoščikovs. Ir jāseko pašsajūtai un jāvēro, vai neparādās kādi infekciju slimības simptomi, jo tā var būt arī kāda cita saslimšana. Daudz ir jautāts, kāpēc lidostā nepārbauda visus pasažierus, piemēram, mērot temperatūru. Speciālisti neuzskata, ka tas būtu lietderīgi, jo šai slimībai ir 14 dienu inkubācijas periods, kad var nebūt nekādu pazīmju, arī paaugstinātas temperatūras ne. Pašlaik zināms, ka vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēka gaisa pilienu veidā un simptomi ir līdzīgi elpceļu saslimšanām - paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana.