Tiesībsargājošo iestāžu otrdien veiktās procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank" varētu būt saistītas ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien veic neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 sankcionētas kratīšanas Latvijā un ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm, aģentūru LETA informēja Latvijas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ieradušies arī kādā īpašumā Rīgā, Alberta ielā.
Pēc prokuratūras pārstāves teiktā, izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.
Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.
Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Majevska apliecināja, ka šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā un tajā izveidota izmeklēšanas grupa. Pērn 19.oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma kriminālprocesa izmeklēšanu.
Izmeklēšanas interesēs prokuratūra pagaidām nesniedz plašāku informāciju.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka komisija, ievērojot izmeklēšanas intereses, nevar sniegt plašākus komentārus. "FKTK ir informēta par KNAB un Ģenerālprokuratūras veiktajām darbībām, taču komentēt šo informāciju nevaram, ievērojot izmeklēšanas intereses," viņa sacīja.
Arī "ABLV Bank" likvidatore Vineta Čukste-Jurjeva žurnālistiem norādīja, ka plašāku informāciju par bankā veiktajām procesuālajām darbībām nevar sniegt, jo visi bankas likvidatori ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu.
Vienlaikus viņa piebilda, ka neviens bankā nav aizturēts.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji otrdien veic procesuālas darbības likvidējamajā "ABLV Bank".
"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte aģentūrai LETA sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas ar ko saistītas šīs darbības.
"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.
Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar "ABLV Bank" pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, taču šodien aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot kāda ir bijusi virzība šajās lietās.
Pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē "ABLV Bank" un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.
Savukārt 2019.gada sākumā Valsts policija paziņoja, ka tās lietvedībā ir 35 kriminālprocesi, kuros tā izmeklē iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu "ABLV Bank" klientu darījumos.
Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc "FinCEN" ziņojuma publiskošanas paziņoja, ka sācis pārbaudi par šajā paziņojumā minēto informāciju, ka "ABLV Bank" vadība izmantojusi kukuļdošanu. KNAB pēc pašas "ABLV Bank" iesnieguma sāka kriminālprocesu, lai gan bankas vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu.
Valsts policija arī 2018.gadā pēc "ABLV Bank" iesnieguma sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Latvijas finanšu sektorā. Banka iesniegumā policijai lūdza izmeklēt nepatiesu ziņu izplatīšanu par banku un Latvijas finanšu sistēmu.