464. sērija pēc pārbaudes: dzīvosim droši

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Pēc padomju laikā būvēto 464. sērijas jeb tautā dēvētā lietuviešu projekta ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes pārbaudes secināts, ka tās ir drošas. Pārbaude tika uzsākta pēc tam, kad nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadu). 

Visas 464. sērijas ēkas Latvijā nepārbaudīja, izlases veidā apsekoja 13 mājas (10 Rīgā un 3 Jelgavā), kas nodotas ekspluatācijā no 1964. līdz 1978. gadam. Pirmo 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība ir notikusi 1950. gadu beigās, tāpēc atsevišķu ēku ekspluatācijas ilgums ir pietuvojies vai nedaudz pārsniedz paredzēto vidējo kalpošanas ilgumu. Un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām 16. punktu ir jāveic būves tehniskā apsekošana.

SIA CMB izpētes gaitā apzinājusi 34 namu apsaimniekotājus Latvijā, arhīvu materiālus un tīmeklī publiski pieejamo dokumentāciju par 464. sērijas namiem. Secināts, ka 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas galvenokārt ir būvētas tikai Rīgā un četras - Jelgavā.

No izpētes materiāliem secināts, ka ēkas var iedalīt divos tipos - par jaunākā tipa 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām ir pieejama salīdzinoši detalizēta informācija, bet par vecākā tipa ēkām pieejamā detalizētā informācija ir mazākā apjomā. Veco lietuviešu projektu no jaunā var atšķirt pēc balkoniem un lodžijām. Jaunajā 464. sērijā ir lodžijas.

Pat armijnieku māja - lieliskā stāvoklī

Ēku apsekošanā un veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu - ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

To apliecina arī veiktie konstrukciju atsegumi 464. sērijas ēkām līdzīgā lielpaneļu ēkā Irbenē Ventspils novadā, kas savulaik tika izmantota militārpersonu izmitināšanai, bet ilgstoši netiek ekspluatēta. Ēkai nav ailu aizpildījumu, konstrukcijas un to savienojumi ir pakļauti nelabvēlīgai atmosfēras iedarbībai - konstatēts, ka, atrodoties agresīvā (īpaši - mitrā) vidē, ir vērojama korozija uz paneļus savienojošām tērauda cilpām un skavām, taču bojājumi ir pārsteidzoši nelieli un vēl neietekmē mezglu savienojumu nestspēju un līdz ar to arī ēkas stiprību un stabilitāti.

Būtiskākā problēma

Sekos diezgan sarežģīts izklāsts, ko sapratīs lielākoties speciālisti. Pārējiem var rasties nojausma par to, kur konstatēta nozīmīgākā problēma. Izpētes veicēji norāda, ka būtiskākais no izpētes ietvaros konstatētajiem defektiem ir jaunākā tipa 464. sērijas ēku jumta konstrukcijas centrālā U veida paneļa nepietiekams balstījuma dziļums un plaisas paneļu balstījuma vietās. Bet šādiem gadījumiem ir izstrādāts pastiprināšanas tipveida risinājums trīs dažādām balstījuma problēmsituācijām. Ar to var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā, tāpat kā ar attēliem, kuros iespējams izpētīt U veida paneļa atrašanās vietu.

Izstrādātas vadlīnijas

Ir sagatavotas arī vadlīnijas 464. sērijas ēku nesošo konstrukciju padziļinātas tehniskās apsekošanas veikšanai, lai varētu noteikt ēkas tehnisko stāvokli, kā arī ieteikumi ēku turpmākai ekspluatācijai, uzturēšanai un konstrukciju tehniskā stāvokļa uzraudzībai, lai saglabātu ēku mehānisko stiprību un stabilitāti.

Dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāti priekšlikumi ēku nesošo konstrukciju un to mezglu ekspluatācijas termiņiem un obligāti veicamajiem pastiprināšanas darbiem, kā arī to provizoriskajām būvizmaksām.

Tas nav lietuviešu projekts

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 464. sērijas mājas visvairāk tika būvētas Iļģuciemā, Ķengaragā, Purvciemā un Imantā. Šīs sērijas mājām ir tikai pieci stāvi un trīs dzīvokļi vienā stāvā katrā kāpņu telpā.

Arhitektūras docents Jānis Rubīns grāmatā Rīgas dzīvojamais fonds 20. gadsimtā rakstīja, ka 1957. gadā Latvijā plašāk un organizētāk nekā līdz tam tika izvērsta dzīvokļu celtniecība. Lai varētu būvēt ātrāk un efektīvāk, izmantoja lielgabarīta elementus. Galvenā novitāte bija lielo paneļu ražošana.

Par lietuviešu projektu tas tiek dēvēts dīvainas inerces dēļ, jo Lietuvā un Latvijā būvētie 464. sērijas nami ir atšķirīgi. Rīgā ir savs lietuviešu projekts. Sākumā tas bija tikai cehs, bet drīz kļuva par Rīgas ēku celtniecības kombinātu, kas ražoja 464. sērijas piecstāvu namus līdz 1980. gadam. Tad sākās 119. sērijas deviņstāvu namu ražošana. Rīgā 464. sērijas namos ir aptuveni 50 000 dzīvokļu.

Universālais kareivis

Šīs sērijas ēkas ir kā universālais kareivis, jo bijušajā Padomju Savienībā tām ir vairāki simti modifikāciju, un ēkas tika pielāgotas pat seismiski nedrošiem rajoniem. Ēkas būvētas no keramzītbetona paneļiem (sienām), minimālisma stilā, bez rotājumiem. Šīs sērijas mājās dzīvokļus pārplānot var, galvenokārt savienojot virtuvi ar vienu no istabām, bet lielu iespēju variēt gan nav. Dzīvokļos liekas platības nav, koridors ir neliels, virtuve maza, istabas izvietotas kompakti. Ēku nolietojuma dēļ ir jāatjauno inženierkomunikācijas un jumts - nereti augšējā stāva dzīvokļi un koplietošanas telpas applūst. Ēkām nav bēniņu telpas, tāpēc vasarā 5. stāva iedzīvotāji karst savos dzīvokļos, kur temperatūra var pārsniegt pat 30 grādu.

Rīgā pirmās 464. sērijas ēkas tika izmantotas Āgenskalna priežu rajona otrās kārtas veidošanai. Šīs sērijas ēku dzīvokļu plānojums bija uzlabots un uzskatāms par tipveida ēku otro paaudzi, jo tualete un vannas istaba ir nodalītas, kā arī samazināts caurstaigājamo istabu skaits. Istabas ir nelielas, bet šobrīd tas ir pat izdevīgi, maksa par apkuri nav astronomiska. Arī vidējās dzīvokļu ekspluatācijas izmaksas ir zemākas. Dzīvokļos ir salīdzinoši laba siltumizolācija, bet šuves starp paneļiem ir jāatjauno.

Pētīja un pētīs

Ekonomikas ministrija 2018. gada beigās sadarbībā ar būvspeciālistiem pētīja 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehnisko stāvokli un izstrādāja tipveida balkonu pārbūves vai atjaunošanas risinājumus.

Tika pārbaudīti 29 ēku balkoni Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes 318. un 316. sērijas daudzdzīvokļu ēkās. Izpētes laikā tika secināts, ka 55% no pārbaudītajiem 316. sērijas ēku balkoniem un 83% no pārbaudītajiem 318. sērijas ēku balkoniem nekavējoši vai tuvāko trīs gadu laikā jāveic remontdarbi bojājumu novēršanai.

Ekonomikas ministrija izvērtēs iespēju pieejamā finansējuma ietvaros arī šogad turpināt padomju laikā celto sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārbaudi un veikt vēl citas sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju izpēti.

***

PAR 464. SĒRIJU

• Jaunākās 464. sērijas ēkas no vecākā tipa ēkām atšķiras ar to, ka ēkas ir bez balkoniem, bet ar lodžijām, un ēkām ir dažādi plakano/savietoto jumtu veidi ar tehniskajiem bēniņiem, kā arī iekšējā lietusūdens novadīšanas sistēma.

• Vidējais kalpošanas ilgums ēkām, dzelzsbetona lodžijām vai balkoniem, dzelzsbetona pārsegumiem, iekšējām polimērmetāla novadcaurulēm, ģipšbetona lielpaneļu starpsienām - 60 gadu, radiatoriem - 40-50 gadu, lieveņiem ar dzelzsbetona un betona pakāpieniem - 40 gadu.

• Ir izstrādāti tipveida risinājumi, kas paredz jumta konstrukcijas U veida nesošā dzelzsbetona paneļa balstu vietu pastiprināšanu. Pastiprināšanas risinājuma darbu provizoriskās tiešās izmaksas vienai pastiprināšanas vietai atkarībā no novietojuma ēkā paredzamas no 5380,81 līdz 7065,56 eiro.

• Ņemot vērā, ka pastāv iespēja, ka vienai ēkai var būt nepieciešamība veikt vairāku balsta vietu pastiprināšanu, tad, piemēram, vienai ēkai pastiprināšanas risinājumu realizācijas (pie gala sienas un 2 vietas ēkas vidusdaļā) tiešās izmaksas būtu 16 395,07 eiro.

• Ar pētījuma rezultātiem par 464. sērijas ēkām un piedāvātajiem tipveida risinājumiem var iepazīties ŠEIT.

Avoti: SIA CMB, 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

Rīga, Jelgava; Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām.