Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nepiekrīt pārmetumiem, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, atļaujot lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, lobētu tikai viena uzņēmuma intereses, norādot, ka ar attiecīgi iegūtas gaļas eksportu iespējas būs nodarboties daudziem gaļas kombinātiem.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja Dūklavs, šobrīd plānotais atbilstoši reliģisko kopienu tradīcijām atbilstoši iegūtās gaļas daudzums, ko ārzemnieki būtu gatavi iepirkt, ir aptuveni 300 līdz 500 tonnas mēnesī. Lai arī zemkopības ministrs atzīst, ka viņam šie skaitļi liekas stipri pārspīlēti, tomēr šāda pieprasījuma gadījumā tas ļaus daudziem Latvijas kombinātiem pārdot savu produkciju.
Lai ar šādi iegūtas gaļas eksportu varētu nodarboties daudzi Latvijas uzņēmumi, pēc Dūklava domām, gan būtu nepieciešama nopietna sagatavošanās.
Ministrs gan atzīst, ka attiecīgo likuma grozījumu izstrādē būtu bijis nepieciešams konsultēties ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, vienlaikus uzsverot, ka vienu vienotu viedokli šajā jautājumā diez vai būtu iespējams atrast un Saeimai būtu tāpat jāizšķiras par labu vienas vai otras puses interesēm.
Jau ziņots, ka pagājušajā ceturtdienā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, atļaujot kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām.
Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.
Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve. Bet līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.
Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiek ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.
Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.
Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi gan ir raisījuši plašu neapmierinātību dzīvnieku aizstāvju vidū, kuri arī pēc likuma grozījumu pieņemšanas sola turpināt cīnīties par šādas kaušanas aizliegšanu un gatavojas Saeimā iesniegt priekšlikumu izslēgt no Dzīvnieku aizsardzības likuma rituālo nokaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.